Jelgavas pils

• Senais nosaukums: Mitau
  
• Arhitektūras stils: Baroks

Jelgavas pils – kādreizējā Kurzemes un Zemgales hercoga rezidence, vēlāk guberņas administratīvais centrs, Viestura piemiņas pils, šodien Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mājvieta.

Jelgavas pils ir ievērojamā Krievijas galma arhitekta F.B.Rastrelli agrīnā perioda lielākais darbs un viens no retajiem Jelgavas arhitektūras pieminekļiem, kas saglabājies līdz mūsdienām.

Pils celta divos būvperiodos (1738-1740) un (1762-1772)14.gs. Livonijas ordeņa pils vietā. Pils bija iecerēta kā trīsdaļīgs būvbloks 150 х 120 m ar galveno simetrijas asi austrumu rietumu virzienā.

Pils vēsture aizsākās 1737. gadā, kad pēc Ketleru dinastijas pēdējā hercoga Ferdinanda nāves par jauno Kurzemes - Zemgales valdnieku ievēlēja Ernestu Johanu Bīronu (1690-1772) - Krievijas Ķeizarienes Annas Ivanovnas favorītu. Lai pasvītrotu hercogu dinastijas maiņu Kurzemē, Ernests Johans nolēma jauno rezidences pili būvēt iepriekšējās hercogu rezidences - 14. gs. celtās Livonijas Ordeņa pils vietā. Veco Jelgavas pili tā paša gada rudenī uzspridzināja un nojauca, lai atbrīvotu vietu jaunceļamajai pilij.

1738. gada 14. jūnijā tika likts jaunās pils pamatakmens un uzsākti būvdarbi. Pils celtniecība norisinājās divos posmos: 1738.-1740.g. un 1763.-1772.g. 1740. gada rudenī visi trīs pils korpusi bija uzmūrēti un centrālajiem jau uzsākti iekštelpu apdares darbi. Pārtraukums pils būvdarbos iestājās pēc hercoga Ernesta Johana aresta 1740. g. 20. novembrī Pēterburgā un tam sekojošās trimdas. No Jelgavas uz Pēterburgu aizveda hercogam konfiscētos būvmateriālus, apdares materiālus, krāsnis, logus un daudzus citus priekšmetus, kurus F.B.Rastrelli izmantoja Pēterburgā, piļu celtniecībā.

Pēc hercoga restitūcijas 1762. gadā varēja uzsākt pils atjaunošanu un būvdarbu pabeigšanu. 1764. gada pavasarī finansiālās grūtības un darba spēka trūkums bija par pamatu tam, ka tikai 1772. gada 8. decembrī hercogs Ernsts Johans varēja pārcelties dzīvot savā jaunajā rezidencē, bet pils iekšējā apdare turpinājās vēl ilgi pēc tam.

1795. gadā Kurzemes - Zemgales hercogiste beidza pastāvēt. Tā tika pievienota Krievijas impērijai kā Kurzemes guberņa. Pilī iekārtoja gubernatora rezidenci un izvietoja guberņas administratīvās iestādes.

1798. gada martā pēc Krievijas imperatora Pāvila 1 piedāvājuma Jelgavas pilī apmetās Francijas troņa pretendents Luijs XVIII ar galmu, bet mainoties politiskajai situācijai 1800. gada beigās franču emigranti bija spiesti Krieviju atstāt.

Otro reizi Francijas karalis uzturējās pilī no 1804. gada beigām līdz 1807. gada rudenim.

Pēc tam pilī atkal iekārtojās Kurzemes gubernators. Līdz pat 1915. gadam pilī izvietojās guberņas administratīvais centrs. Pēc Pirmā Pasaules kara tā nonāca Latvijas Valsts īpašumā. 1936. gadā ēkā izvietoja Latvijas lauksaimniecības kameru un aizbūvēja Rietumu puses atvērumu ar jaunizveidojamās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas (šobrīd LLU) laboratorijas korpusu. Šobrīd pilī izvietota LLU administrācija un četras no deviņām Latvijas Lauksaimniecības universitātes fakultātēm.

Jau kopš 1968. gada pilī darbojas muzejs. Pils vēstures ekspozīcijā var iepazīties ar vecās Livonijas ordeņa pils (14.gs.) un pašreizējās pils celtniecības vēsturi, uzzināt par paveikto pils vēsturiskajā izpētē un saglabāšanā.

1997. gada oktobrī Jelgavas pils austrumu teritorijas centrālajā daļā starp pili un Lielupi nejauši tika atrasta aizgruvusi pagraba telpa, kura, kā vēlāk izrādījās, ir saglābājusies no 16.gadsimtā uzbūvētā Livonijas ordeņa konventa ēkas aptverošā leņķveida korpusa.

Ēka bija ieturēta Ziemeļeiropas manierisma stilā un to uzspridzināja 1737.gadā, lai atbrīvotu vietu jaunajai pilij pēc arhitekta F.B.Rastrelli projekta. Spridzinot pili, neskarta palikusi pagraba telpa ( 100m2 ), pārsegta ar ķieģeļu velvi, kas veido četras travejas, telpas vidū - divi balsti.

Līdz 1997.gadam pagrabtelpa līdz pat griestiem atradās gruntsūdenī. Ar LLU atbalstu gruntsūdeņi tika novadīti un telpa tika attīrīta no dubļiem. Šeit tika atrasti interesanti priekšmeti. Vērtīgākie no tiem ir divas dekoratīvas portāla figūras - mītiskie leviatāni un divas čuguna kolonas. Priekšmeti ir labi saglabājušies un līdzīgi Latvijā nav atrasti.

2000 un 2001 .gada vasarā arheoloģiskā ekspedīcija Dr.hist.G.Zemīša vadībā veica pirmos arheoloģiskos izrakumus Jelgavas pils teritorijā. Izrakumu gaita nelielā platībā sniedza bagātīgu senlietu klāstu - dekoratīvus krāsns podiņus, ornamentētu holandiešu tabakas pīpīšu atliekas, monētas utt. Tāpat izrakumi precizēja hercogu rezidences plānojumu. Izrakumus atbalstīja LLU, Kultūrkapitāla fonds un viesnīca ” Jelgava”.

Savas pastāvēšanas vēsturē pils vairākkārt degusi. 1788. gadā nodega Ziemeļu korpuss un puse no centrālā korpusa. 1805. gadā un 1816. gadā Ziemeļu korpuss izdega atkārtoti.1919. gadā pili pilnīgi nodedzināja Bermonta - Avalova vadītās armijas karavīri. Vislielākie postījumi ēkai nodarīti Otrā pasaules kara laikā, kad 1944. gada jūlija beigās pili nodedzināja. Tā rezultātā šodien redzams tikai pils ārējais apveids, pēc 1961. gada rekonstrukcijas.

Jau 1740. gadā pils cokolstāvā iekārtoja atsevišķas telpas hercogu kapeņu vajadzībām un uz tām pārvietoja mirušo valdnieku sarkofāgus no iepriekšējās, 1583. gada celtās un 1738. gadā nojauktās baznīciņas pagraba velves. 1820. gadā kapenes ierīkoja Dienvidaustrumu spārna cokolstāvā, kur tās atrodas arī šodien.

Pavisam kapenēs apbedīti 24 Ketleru un 6 Bīronu dinastijas pārstāvji. Apbedījumi 21 metāla sarkofāgā un 9 koka zārkos attiecas uz laika posmu no 1569. gada līdz 1791. gadam. 1973. gadā Rundāles pils muzejs uzsāka kapeņu inventarizāciju un restaurāciju, bet kopš 1992. gada vasaras tās atvērtas apmeklētājiem.

Pils kā arhitektūras piemineklis prasa nepārtrauktu tās apsaimniekotāja uzmanību. Pateicoties Valsts iedalîtajām investīcijām LLU attīstībai ,katru gadu ievērojamas summas tiek atvēlētas Jelgavas pils rekonstrukcijai. Nomainīts jumta segums, ierīkotas drenāžas un lietu ūdens novadīšanas sistēma. Notiek fasādes renovācija, vienlaicīgi atveseļojot ķieģeļu mūra sienas. Rekonstrukcijas gaitā pēc iespējas atgriežamies pie orģinālā plānojuma pielietojot restaurācijas elementus.

• Arhitektūras stils: baroks
  
• Bijušie īpašnieki: 1265.g. - ordeņa mestrs Konrāds fon Manderns.
  Līdz 16.gs.v. - komtura sēdeklis.
  1562.g. Jelgava kļuva par Kurzemes hercogistes galvas pilsētu un hercoga rezidenci:
  1562. - Hercogs Gothards Ketlers, pārējie Ketleri
  1737.g. - Ernsts Johans Bīrons, viņa dēls Pēteris Bīrons pilī dzīvoja līdz 1782.g.
  1795.g. hercogisti pievienoja Krievijai un pilī iekārtojās Kurzemes guberņas gubernators fon Pālens un guberņas administratīvās iestādes, kuras atradās pilī līdz 20.gs.sāk.
  Trimdas laikā no 1798.-1807.g. pilī divas reizes uzturējās Francijas karalis Luijs XVIII ar svītu.
  1812.g. šeit atradās Napoleona karspēka lazarete.
  Pēc 1920.g. - Latvijas lauksaimniecības kamera.
  No 1939. g. - Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija
  
• Īpašnieks: Latvijas valsts
  
• Apsaimnieko: Latvijas Lauksaimniecības universitāte
  
• Kontaktpersona: Ginta Linīte, muzeja vadītāja; Valdis Āboliņš, pils ekspluatācijas grupas vadītājs.
  
• Papildus informācija: Linīte G. Jelgavas pils
  Linda Lindenbauma. Postītā un spodrinātā rota// Zemgales Ziņas, 2008. gada 11. jūnijs.
  
  

Avoti

Meklēt news.lv par "Jelgavas pils"

_Adrese: Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Lielā iela 2, LV-3001 Jelgava Jelgavas raj.