Anniņmuiža

Pils/kungu māja    Parks    Vietējas nozīmes pils/kungu māja   

• Senais nosaukums: Annenhof
  

18.gs. Anniņmuižā bija koka dzīvojamā ēka, kūts un stallis. 19.gs. pēdējā ceturksnī sāņus no iepriekšējā muižas centra tika uzcelta dzīvojamā ēka un izveidots regulāra plānojuma parks. Eklektisma stilā veidotās celtnes projekta autors nav zināms. Muižas ēka tika demolēta 1905. gadā, pēc I Pasaules kara ēka ilgāku laiku palika izpostīta, vēlāk atjaunota. (D.Albina)

• Arhitektūras stils: Eklektika
  
• Bijušie īpašnieki: Līdz pat 19. gs. sākumam Anniņmuiža bija pazīstama ar Meinera muižas (Meinershoff; Meyners Hof) nosaukumu. Pirmo reizi minēta 1595. gadā. 1768. gadā Kleistu muižas īpašnieks Gothards fon Fēgezaks (Gotthard von Vegesack) Meinera muižu iznomāja Zolitūdes īpašniekam Oto fon Fītinghofam Šēlam (Otto von Vietinghoff gen. Scheel). Kad Fītinghofs salaulājās ar Annu Ulriku fon Minihu, muižiņa tika pārdēvēta viņas vārdā, bieži tika rīkotas balles, teātra izrādes, tāpēc tautā muižiņu sāka dēvēt par "lustīgo muižu". 1795. gadā Oto fon Fītinghofa atraitne Anna Ulrika Meinera muižu kopā ar Zolitūdi un Šampētera muižu pārdeva Oto Heinriham fon Igelstrēmam. 1817. gadā muižas īpašnieks bija maiznieks Georgs Losbergs. Turpmākajos gados muižai nepārtraukti mainījās īpašnieki. 1842. gadā to ieguva J. E. Šmids, 1843. gadā – N. Hills. 1849. gadā muiža piederēja kurpniekam J. K. Villemsonam, 1851. gadā – tirgotājam Kārlim Ferdinandam Milleram. 1889. gadā muiža nokļuva māklera K. Jensena īpašumā. Viņa dzimtai Anniņmuiža piederēja līdz pat 20. gs. 20. gadiem. Šobrīd Anniņmuižas dzīvojamā ēka pieder Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātei.
  
• Apsaimnieko: LU Pedagoģijas fakultāte
  
• Nostāsti: 19.gs. populāri bija spoku stāsti par dīvainām parādībām Anniņmuižā pēc Oto fon Fītinghofa nāves, kas bijušas par iemeslu atraitnes lēmumam īpašumu pārdot.
  

Avoti    

Meklēt news.lv par "Anniņmuiža"

_Adrese: Jūrmalas gatve 74/76 Rīga