Bišumuiža

Muižas komplekss    Nesakoptākās    Pils/kungu māja    Privātīpašums    Valsts nozīmes ēkas, drupas, apbūve    Valsts nozīmes parks   

• Senais nosaukums: Bienenhof
  
• Arhitektūras stils: Klasicisms

Muižas komplekss ticis celts 1773. g., 18. gs. b. Bišumuiža piederēja pie Mazjumpravmuižas zemēm. 1792. g. to nopirka Fridrihs Hilzens (Hulsen), tobrīd muižas dokumentos uzskaitītas 9 celtnes (2 dzīvojamās ēkas, 3 staļļi un kūtis, 3 šķūņi, ratnīca). 19. gs. muiža piederēja Brandenburgu dzimtai, tad tā tika saukta par Brandenburgas muižu, vēlāk arī par Šildera muižiņu. 20. gs. 20. gados muižas ēkas piederēja dzīvokļu kooperatīvam "Mans nams". Grūtības programmas īstenošanā neļāva kooperatīva locekļiem savlaicīgi atdot bankai aizņemtos kredītus, un 30. gadu beigās īpašums nonāca izsolē. 20. gs. 50. gados muiža bija rūpnīcas "Rīgas Stikls" īpašums, tajā atradās administratīvās telpas un noliktava. Muižas dzīvojamā ēka celta 19. gs. sāk. Tā ir klasicisma stila vienstāva mūra celtne ar mezonīnu un cokolā izbūvētām palīgtelpām. Abās garenfasādēs – portiki ar joniešu kolonnām. Saglabājusies dārznieka māja, staļļi un parka aleja. D. Albina

2008.g. ēkai uzlikts zaļš jumts, parkā notiek labiekārtošanas darbi.

2010.g. turpinās iekšdarbi, tiek kopts parks (A.B.)

• Bijušie īpašnieki: Pirmā Bišumuižas īpašniece bija Mihaela Šildera atraitne Anna Katarina Šildere, dzim. fon Ramma (Schilder, geb. von Ramm), kura 1773. gada 25. maijā nopirktajā muižiņā saimniekoja līdz savai nāvei 1784. gadā. īpašumu mantoja dēls Heinrihs Šilders, bet pēc viņa nāves – viņa dēls Mihaels Šilders.
  1786. gada 26. jūnijā publiskā izsolē Bišumuižu par 3006 valsts dālderiem nopirka Rīgas Lielās ģildes tirgotājs Karls Frīdrihs Hilzens.
  Ap 1810. gadu Bišumuižā sāka saimniekot Brandenburgu dzimtas pārstāvji. Pirmais no viņiem – Jakobs Johans Brandenburgs dzimis 1778. gada 4. aprīlī Jelgavā, 1794. gadā viņš pārcēlās uz Rīgu, 1808. g. apprecējās ar Elīzabeti fon Reisneri (Reußner) un nodibināja savu tirdzniecības uzņēmumu. 1834. gada 8. septembrī Jakobs Johans Brandenburgs nomira, un Bišumuižu mantoja Jakobs Brandenburgs jun. (1812–1878). Bagātā tirgotāja dēls apprecējās ar Malvīni Elīzabeti Pihlau (Pychlau, 1819–1889). Viņas ģimene, kurai piederēja Strazdumuižas kokvilnas un vilnas fabrika, toreiz bija viena no bagātākajām Rīgā.
  Jakobs Brandenburgs jun. nomira 1878. gada 27. decembrī. Viņa dēls Pauls Augusts Brandenburgs mantojumā saņēma tikai daļu no kādreiz tēvam piederējušajiem īpašumiem – 36 6/10 pūrvietu lielo gruntsgabalu, kur bija izveidots Bišumuižas ēku ansamblis. Katlakalna dzirnavu zemei, Jēkaba augstienei un lenšu fabrikas teritorijai šajā laikā jau bija citi īpašnieki un atšķirīga, individuāla apbūve un attīstība.
  Pēdējais Brandenburgu dzimtas pārstāvis – Pauls Augusts 1879. gadā apprecējās ar Džesiju Nipu (Nipp). Tomēr kopdzīve ilga tikai piecus gadus, jo 1885. g. viņš nomira, īpašums tika pārdots.
  1871. g. nopirka Krievijas galma padomnieks Ludvigs Frīdrihs Rēders (Roeder) un Prūsijas pilsonis Gumals Gustavs Knops (Knopp), pēc vairākiem gadiem te izveidojās t.s. Knopa papīrfabrika. Jēkaba augstieni un lenšu fabriku 1874. gadā ieguva Rīgas tirgotāji Karls Matiass Beitīns (Beythien) un Johans Juliuss Šmits (Schmidt). Divdesmitā gs. sākumā te uzcelta sērkociņu fabrika Vulkāns.
  

Avoti    

Meklēt news.lv par "Bišumuiža"

_Adrese: Bauskas iela 147a Rīga