Nordeķu muiža

Pils/kungu māja    Parks   

• Senais nosaukums: Grāves muiža, Fridriha muiža, Fogela muiža, Reima muiža, Nordeckshof
  
• Arhitektūras stils: Klasicisms

Muižas dzīvojamā ēka celta 18./19. gs. mijā. Ēkai sīkrūšu logi. barokāli mansarda logi. Pret ielu pavērstā jumta izbūve un ieejas portiks ar dubultkolonnām izveidoti 19. gs., vienstāva piebūves abos ēkas galos celtas 19.-20. gs. mijā 18. gs. celtajai vienstāva koka dārza mājai saglabājies četrslīpju mansarda jumts. 1910. g. pēc arh. H. Pīranga projekta uzbūvēta tai līdzīga mūra dārza māja. 1899. g. pēc inženiera E. Trompovska proj. uzbūvētas vairākas mūra siltumnīcas. 1909. g. tika uzcelts koka ūdenstornis. Jau no 18. gs. Nordeķu muižā tika veidota dārzniecība un izkopts angļu stila ainavu parks ~3,6 ha platībā (lieli ozoli, Holandes liepa, bērzi, kļavas, robīnijas, Serbijas egle u.c. dendroloģiski stādījumi, alejas un dīķi). D.Albina

• Bijušie īpašnieki: Pirmo reizi minēta 1576. g. ar nosaukumu Grāves muiža. 17. gs. 2. p. piederēja Rīgas rātes loceklim Hermanim Vitem. 1698. g. Kārlis XII viņu iecēla dižciltīgo kārtā, piešķirot fon Nordeka vārdu. Nordeku dzimtai muiža piederēja līdz 1769. g., kad parādu dēļ tā tika ieķīlāta (tobrīd muižā 8 celtnes). 1783. g. Nordeķi nonāca tirgotāja Ludviga Grāves īpašumā. 1792. g. viņš muižu ieķīlāja teoloģijas kandidātam J.Fogelam. No 1797. līdz 1808. g. muižā darbojās papīrdzirnavas. Pēc J.Fogela nāves 1852. g. Nordeķu muiža nonāca Johana Dubelta (tobrīd muižā 17 ēkas, tajā skaitā arī 2 krogi), 1857. g. – Jēkaba Blumenbaha īpašumā. 1866. g. muižu mantoja viņa meita Helēna Doroteja Reima, kuras vīram piederēja dārzniecība Pēterburgas priekšpilsētā. Reimu ģimenei Nordeķi piederēja līdz pat 1940. g. (D.Albina)
  
• Apsaimnieko: SIA Nordeķu muiža
  
• Papildus informācija: Lems, kā īpašumā jābūt Nordeķu muižai
  

Avoti    

Meklēt news.lv par "Nordeķu muiža"

_Adrese: Buļļu iela 16 Rīga