Fēgezaka, arī Atgāzenes muižiņa

Muižas komplekss   

• Senais nosaukums: Vegesackshof
  

Fēgezaka muižiņa atradās 3,5 verstis (apm. 3,9 km) no Rīgas pie senā Jelgavas ceļa. 17. gs. tā piederēja Lielās Ģildes vecākajam Gothardam fon Fēgezakam, no kura uzvārda radās tās nosaukums, kuru latviskojot radās Atgāzenes muižas vārds, ar kuru arī vēlāk apzīmēja bijušās muižas zemes teritoriju, ko mūsdienās robežo Rīgas – Jelgavas dzelzceļa līnija un Vienības gatve. Atgāzene daudz neatšķīrās no citām namnieku muižiņām, kas kuplā skaitā radās Rīgas apkaimē 17. gadsimtā. 1677. gadā muižai piederēja 47 desetīnas (51,23 ha) zemes, uz kuras bija izvietojušās 13 zemnieku mājas ar nelieliem sakņu dārziem, jo augsne nebija pārāk auglīga. 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā muiža tāpat kā daudzas citas tuvējās saimniecības tika nodedzināta, 1710. gada lielās mēra epidēmijas laikā mira gan muižas īpašnieks, gan viņa sieva, bet muižiņa, J. K. Broces vārdiem, “pārvērtās postažā”. Kad 1713. gadā viņu dēls, vārdā arī Gothards atgriezās no ārzemju ceļojuma, no muižas bija saglabājušies vairs tikai rožu krūmi. Jaunais Fēgezaks panāca valdījuma tiesības uz senāko savu vecāku īpašumu un tā apbūvi. Broce savā zīmejuma attēlojis skatu uz muižiņu no sētas puses, tāpēc labāk apskatāma ir koka saimniecības ēka, bet no dzīvojamā nama saskatāms tika kārniņu jumts ar skursteni. Kopš 1800. gada muiža piederēja tirgotājam Justam Blankenhāgenam, kurš uzcēla jaunu dzīvojamo ēku. D.Albina

Avoti    

Meklēt news.lv par "Fēgezaka, arī Atgāzenes muižiņa"

_Adrese: Vienības gatve 87 Rīga