Pašvaldības Aģentūra „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”

  • Arhitektūras stils: Gotika

CĒSU VIDUSLAIKU PILS bija viens no pirmajiem mūra nocietinājumiem, ko senās Latvijas teritorijā uzcēla vācu krustneši. Gadsimtu gaitā saglabājies pils celtņu komplekss uzlūkojams kā monumentālās arhitektūras piemineklis, kurā atspoguļojas Livonijas perioda celtniecības tradīcijas un mākslas stilu iezīmes.

Uzskata, ka pils būvniecība sākta ap 1209.gadu, Zobenbrāļu ordeņa mestra Venno fon Rorbaha laikā (1202-1209). Tā celta stratēģiski izdevīgā vietā kā militāra atbalsta bāze Latvijas ziemeļu daļas un Igaunijas iekarošanai un šo teritoriju aizsargāšanai. Pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves 1236. gadā kaujā pie Saules tika nodibināts Vācu ordeņa atzars Baltijā – Livonijas ordenis. Jaunizveidotā ordeņa pirmais mestrs Hermanis Balke par savu rezidenci izvēlējās Cēsis. Turpmāk Cēsu pils kļuva par Livonijas ordeņa kapitula – augstāko vadītāju sanāksmju vietu un mestru rezidenci (1239-1561, ar pārtraukumiem). Ap pili pamazām izauga pilsēta. Jau 1221. gadā hronikā minēts ciems pie pils, lai gan kā pilsēta dokumentos Cēsis atzīmētas tikai 1323. gadā.

Vairākkārt pārbūvētā un paplašinātā Cēsu pils savu pašreizējo arhitektonisko veidolu ieguva 16. gadsimta sākumā. Tad ordeņmestrs Volters fon Pletenbergs (1494-1535), lai pilnveidotu pils kodola aizsardzību, uzcēla arī diagonālos – ziemeļu un dienvidu torņus, pielāgojot pils nocietinājumus ugunsieroču lietošanas laikmeta prasībām. Pieeju pilij apgrūtināja aizsarggrāvji un stipru apkārtmūru ieskautas trīs plašas priekšpilis.

Pirmos nopietnos bojājumus pils guva tikai Livonijas kara (1558-1583) laikā, bet to pameta un vairs neizmantoja militāriem mērķiem Ziemeļu kara sākumā, pēc 1703. gada.

Pils galīgo sabrukumu vēl pastiprināja 1748. gada lielais ugunsgrēks, kad līdz ar Cēsu pilsētu nodega arī pils. Neapdzīvotā un pamesta pils pamazām nonāca drupu stāvoklī, kļūstot par celtniecības materiālu ieguves vietu. Šodien Cēsu pilsdrupas piesaista ar vēsturisko nozīmību un viduslaiku arhitektūras romantisko pievilcību.

Daļa pils būvapjoma virs zemes vairs nav saglabājusies, tādēļ tās izpētē par vienu no galvenajām metodēm kļuva arheoloģiskie izrakumi.

ZIEMEĻU KORPUSA šķērssiena to sadala divās telpās, kam pagalma pusē saglabājušās durvju ailas ar akmens sliekšņiem. Zem korpusa atrodas labi saglabājušies, daļēji aizbiruši velvēti pagrabi.

Izrakumos atklājās pils ceturtais – RIETUMU KORPUSS. Tas gulēja aizmirsts zem gruvešiem kopš sagraušanas Livonijas kara dienās 1577. gada septembrī. Attīrīto pagrabtelpu aizgruvumos atrastie 16. gadsimta priekšmeti, monētas un zem iebrukušo griestu sijām bojā gājušo cilvēku skeleti ir unikāla liecība traģēdijai, kas pirms vairāk nekā 400 gadiem risinājās Cēsu pilī. Pils kodolu veido trīs torņi un gar kvadrātiska pagalma malām novietoti četri korpusi. Pagalma dienvidaustrumu stūrī atrodas akas vieta.

RIETUMU TORNIS ir pils vecākais un arī galvenais tornis, celts 14. gadsimtā. Vienīgais no Cēsu pils torņiem, kurā saglabājies iekšējais telpu plānojums un kāpņu tīkls. Tā četru stāvu telpas var aplūkot no pagraba līdz bēniņiem. Torņa otrajā stāvā atrodas mestra istaba jeb t.s. Zvaigzņu zāle, krāšņa telpa ar tīklveida zvaigžņu velvi, konsolēm un sienu apmetuma gleznojuma fragmentiem.

DIENVIDU TORNIS – ārēji skaistākais pils tornis, ko augšdaļā grezno divas arkāžu joslas. Celts 15.gs. beigās – 16.gs. sākumā kā aizsardzības tornis bez logiem, ar šaujamlūkām. Torņa pagrabā atrodas cietums, kura pārseguma velvē izveidota neliela lūka, kas kalpo iekļūšanai pagrabā no pirmā stāva.

ZIEMEĻU TORNIS, otrs diagonālais tornis, kas 15./16. gadsimta mijā celts kā kaujas tornis un nebija paredzēts dzīvošanai. Konstatētās kamīnu vietas un dūmvads bija vajadzīgi galvenokārt lielgabalu aizdedzei.

Austrumu un dienvidu korpusa sienas saglabājušās gandrīz pilnā augstumā, taču bez stāvu pārsegumiem un jumtiem. DIENVIDU KORPUSA pirmajā stāvā atradusies noliktava, bet otrajā – grezna zāle, pazīstama kā Svētku zāle.

AUSTRUMU KORPUSA pirmajā stāvā bijusi virtuve, maizes ceptuve, alus darītava, otrajā – ēdamistaba un dzīvojamās telpas. Trešo stāvu (bēniņus) izmantoja aizsardzībai.

  • Arhitektūras stils: gotika
  • Apsaimnieko: Vidzemes Vēstures un Tūrisma centrs
  • Senais nosaukums: Wenden
Adrese: Cēsu novads, Cēsis, Pils laukums 9, LV-4101
Tālrunis: 64127759, 28318318
E-pasts: juris.markovs@cesis.lv
WWW: www.turisms.cesis.lv

Avoti

Informācijas avoti:
Vidzemes vēstures un tūrisma informācijas centra informācija

Informāciju sagatavoja: Elīna Eglīte

Meklēt news.lv par "Pašvaldības Aģentūra „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” "

_Adrese: Pils laukums 9 Cēsis Cēsu raj. LV 4100