Raudas muiža

• Arhitektūras stils: Historisms

Raudas muižas kungu mājā apskatāms vēsturisks mākslas piemineklis - neorenesanses stila kamīns. Kamīna krāsainās glazūras un dekoratīvi telpiskais risinājums un figurālie ciļņi veidoti 19.-20.gs. mijas historismam raksturīgajā a la della Robbia stilā, kas vizuāli atdarināja 15.gs. itāļu majolikas tehniku - pārsvarā tika izmantoti tumši brūni glazēti krāšņu podiņi, atšķirībā no vācu neogotikas stila krāsnīm, kurās dominēja piesātināti tumšzaļie toņi. Līdzīga veida neorenesanses kamīni Latvijā saglabājušies vēl arī Šēnbergas un Nogales pilīs. (D.Albina)

• Pirmo reizi rakstos minēts: 1526
  
• Bijušie īpašnieki: Raudas muiža tika izveidota 16.gs. kā bruņinieka lēnis. Pirmās ziņas par Raudas muižu ir no 1526.g., kad ordeņmestrs V. fon Pletenbergs izlēņoja to baronam fon Bildringam.
  1567.-1584.g. - Johans fon Bildrings.
  1584.-1631.g. - Kaspars fon Bildrings.
  1631.-1648.g. - Hermanis fon Bildrings.
  1648.-1690.g. - brāļi Johans un Frīdrihs fon Bildingi.
  1690.-1720.g. - Ēvalds fon Osten-Zakens.
  1720.-1735.g. - muiža piederēja Zantes baronam fon Fītinghofam.
  1735.g. - muižas nomnieks J. Gercens.
  Ap 1750.- 19.gs.1.p. - fon Butlaru dzimtas divas paaudzes.
  Ap 1830.g. muižas liktenis saistīts ar poļu muižnieku Radecku dzimtu (Raudas kapos saglabājies krusts E.Radeckim).
  1830.-1850.g. - Hermans fon den Brinkens.
  1850.-1888.g. - fon Mertes, Otto fon Firkss un Vaiņodes barons fon Osten-Zakens.
  1888.-1908.g. - jurists un papīrrūpnieks Joahims Antons fon Mencendorfs (1984.-1908.).
  1908.-1933.g. - Joahima atraitne Nannija fon Mencendorfa dzimusi Hammera (1853.-1933.).
  1912.g. muižai piederēja 13 zemnieku sētas, 743 ha nepārdodamās zemes daļas, 139 ha pārdomās zemes un 395 ha zemnieku zemes, darbojās vējdzirnavas. Raudas muižai bija divas pusmuižas - Lejasmuiža un Poļu muiža.
  Pēc 1921.g. agrārās reformas Nannijai Raudas muižā piederēja 63,9 ha neatsavināmās muižas daļas.
  1933.g.-1939.g. - Nannijas meita Emma fon Nolde dzimusi fon Mencendorfa (1877.-x).
  1939.g. - Emmas vīrs barons Aleksandrs fon Nolde (Emmai piederēja Lankoku mājas). Šajā gadā barona ģimene repatriējās uz Vāciju.
  1940.g. - Vispārējā Lauksaimniecības banka.
  1940.g. 20.marts - muižu iepirka latvietis Gothards Roberts Fišmeisters (1872.-1949.g., apglabāts Raudas kapos).
  1940.g. jūlijs - īpašums tika denacionalizēts. Fišmeisteram tiek atstāti vairs tikai 8 ha zemes un divas saimniecības ēkas.
  1940.-1945.g. - muižu izmantoja kā štābu gan krievu, gan vācu armija.
  1945.g.-20.gs.60.-70.gadi - bijušās muižas zemes apsaimniekoja Sēmes un Smārdes pagastu mežniecības.
  1949.g. - pēc vīra nāves tiesības uz neatsavināto īpašuma daļu pāriet Margrietai Fišmeisterei, dzimušai Pelcei (1880.-1970.g.).
  1951.g. - M.Fišmeisteri pārcēla uz Lankoku mājām. 1956.g. pagasts atsavināja atlikušās bijušās Raudas muižas zemes sakarā ar īpašnieces nespēju to apsaimniekot vecuma dēļ.
  20.gs.60.-70.gadi-1994.g. - pagasta īpašums, tika nodota pansionāta "Rauda" rīcībā, telpas izmantoja dzīvokļiem, darbojās veikals, neilgu laiku daļa no muižas kungu mājas tika izmantota armijas vajadzībām.
  1994.g. 3.novembris - Ar Tukuma rajona tiesa lēmumu tika atjaunotas Aijas Slavītes - G.R. Fišmeistera mazmeitas īpašumtiesības.
  

Avoti

Meklēt news.lv par "Raudas muiža"

_Adrese: z/s "Rauda" Sēmes pag. Tukuma raj.