Viļakas (Marienhauzenas) muiža

Pēc Ziemeļu kara Viļaka palika Polijas rokās. Par stārastu no 1713.gada bija Juris Hilzens, kura laikā uzcēla pirmās Viļakas muižas ēkas Viļakas ezera DA krastā, kur muižas centrs atradās līdz pat 1918.gada beigām. Pēc 1738.gada inventāra ir redzams, ka Viļakas muiža bija sadalīta 3 „galos”: Viļakas (Margenhanski) gals sastāvēja no 19 sādžām, Timšānu (Baltinavas) gals - no 17 sādžām un Balvu gals - no 14 sādžām. Sādžā parasti bija no 1 līdz 6 saimniecībām.

1772.gadā Polijas pirmās dalīšanas rezultātā Latgali pievienoja Krievijas impērijai un Viļakas muižu pārņēma valsts. Drīz vien toreizējā Krievijas ķeizariene Katrīna II uzdāvināja Krievijas senāta ģenerālsekretāram ģenerālim Ivanam Jelaginam dzimtīpašumā.

Tā bija ceturtā lielākā muiža Latgalē pēc grāfu Borhu, Zibergu un Korfu īpašumiem.

1918.gadā, kad tuvojās Sarkanā Armija, tika aizdedzināta pārvaldnieka māja un muižas pils ar saimniecības ēkām. Tikai pilnīgs bezvējš paglāba no pilnīgas nodegšanas. Uz pils pamatiem (saglabājušies oriģināli pagrabi) uzcelta ģimnāzija, kas darbu sāka 1931.gadā.

• Bijušie īpašnieki: Krievijas ķeizariene Katrīna II muižu kopā ar 3112 vīriešu kārtas zemniekiem (sievietes toreiz vēl līdzi neskaitīja) uzdāvināja Krievijas senāta ģenerālsekretāram ģenerālim Ivanam Jelaginam dzimtīpašumā. Pastāvīgi Viļakā viņš nedzīvoja, te viņš brauca kopā ar ģimeni tikai vasarā.
  
  Pēc I.Jelagina nāves muiža nokļuva viņa znota krievu kņaza Buturļina rokās, kurš to 1806.gadā savukārt pārdeva savam muižu pārvaldniekam Simonam Horožanskim. Par Horožanska dzīvesvietu kļuva Balvi, kur tika uzcelta pils ezera krastā un ierīkots parks. Vēlāk, nokļuvis lielos parādos, viņš lielāko daļu savu muižu zemes, arī Marienhauzenas muižu, iznomāja, bet 1824.gadā to pārdevis pārpoļotam vācu baronam Ignatam Lippe - Lipskim no Polockas. Tika sadalītas mazākās vienībās un pakāpeniski pārdotas arī citas bijušās milzīgās Marienhauzenas muižas zemes - izveidojās Balvu, Ruskulovas, Šķilbānu, Baltinavas muižas. Marienhauzenas muiža palika grāfu de Lippe - Lipsku dzimtas īpašumā līdz pat 1920.gadam.
  
• Personālijas: Pie Jelagina Viļakas muižā diezgan bieži viesojies Rīgā dzīvojošais etnogrāfs J.K.Broce (1742-1823), tāpēc viņa pētījumos ir vairāki zīmējumi, kuros attēlota Marienhauzena, tās apkārtne un ļaudis.
  

Avoti

Meklēt news.lv par "Viļakas (Marienhauzenas) muiža"

_Adrese: Pils iela 9, 11 Viļaka Balvu raj.