Fasādes kleitas. Lauma Lūse
Māju vispirms siltina un, kā saka speciālisti, ietērpj ēku kažociņā. Lai cik absurdi tas izklausītos – nākamais līmenis ir kleitas pielaikošana jeb aktuālais jautājums: kādus apdares materiālus izvēlēties fasādei? Dekoratīvo apmetumu? Plastmasas dēlīšu apšuvumu? Koku vai ķieģeli?
Ēkas fasāde ir ļoti svarīga ēkas daļa, pēc tās rodas pirmais priekšstats par māju. Ēkas atrašanās vieta dažreiz pateiks priekšā, kāda nama apdare būs vislabākā, tomēr ieteicams konsultēties ar speciālistiem – ne vienmēr iecerētais derēs konkrētajai mājai.
Atjaunojot fasādes vai siltinot mājas (līdz ar to nepieciešama jauna apdare), var apjukt milzīgajā ārējo apdares materiālu klāstā; arī veikalu plaukti vai lūst no dažādu firmu krāsu bundžām, tepēm un maisījumiem. Iegādājoties apdares materiālus, der zināt – tiem jābūt ilglaicīgiem un ekspluatācijā drošiem.
Galvenais faktors, izvēloties ēku ārsienu apdares materiālu, ir jau uzbūvētā mājas siena – vai tā ir vai nav ventilējama. To nosaka sienas konstrukcijas biezums un izmantotais siltumizolācijas materiāls. Ventilējamai sienai iespējas apšūt ēku ir visai plašas.
Vistradicionālākā ārējā apdare ir no ķieģeļiem, bet šodien, salīdzinot ar citiem, tas ir visai dārgs materiāls, tomēr ķieģeļu apdarei ir ļoti ilgs kalpošanas laiks. Var izmantot arī flīžveida ķieģeļplāksnes, daudz plānākas par ķieģeli. Par plastmasas dēlīšu apšuvumu jeb saidingu speciālistiem komentāri ir īsi – gaumi postošs materiāls! Lai gan tas ir viens no lētākajiem materiāliem, jāņem vērā – plastmasa arī lēti izskatās.
Kalpošanas laiks saidingam, salīdzinot ar citiem materiāliem, arī ir īsāks (aptuveni divdesmit gadu), turklāt materiāls ātri vien kļūst vizuāli nepievilcīgs. Kā jau plastmasa, tas ir viegli kopjams materiāls, turklāt interesenti būs priecīgi, uzzinājuši, ka var iegādāties dažādu materiālu imitāciju (koka dēļu, ķieģeļu imitācija).
Ekoloģiskā stila cienītājiem labāk patiks koks, arī apkārtējā ainavā koka apšuvums iederēsies labāk. Pareizi apstrādājot, koks savas mehāniskās īpašības, izturību saglabā ļoti ilgi. Mūsdienās koks tiek impregnēts, pēc tam to beicē un krāso.
Taču kā ikvienam koka izstrādājumam arī ēkas apšuvumam vajadzīga rūpīga kopšana. Materiāls saulē izbalo, ik pēc diviem trim gadiem vajadzētu atjaunot krāsu. Koks ir ļoti izturīgs materiāls, turklāt maksā lētāk nekā apmetums.
Savukārt metāls tiek izmantots daudzu lielveikalu apšūšanai, taču, lai privātmāja neatgādinātu noliktavu, labāk izvēlēties metālu ar smalkāku reljefu. Iespējams arī iegādāties plākšņu veida materiālus (dažāda veida un biezuma) – cementaskaidu, fibrolīta, minerīta plāksnes. Fasādes apdari no keramikas, granīta un citiem plātņu materiāliem parasti veido, piestiprinot plātnes pie ēkas sienām ar speciālām saistvielām.
Šāda fasāde slikti vēdinās, plātņu klājums temperatūras un mitruma iespaidā var plaisāt. Šie trūkumi nepiemīt ventilējamām fasādēm – sistēmai, kurā ietilpst ārējās apdares plātnes un metāla konstrukcijas ar stiprinājumiem (stiprinājumi var būt redzami vai slēpti).
Viens no mūsdienu privātmāju vispopulārākajiem ārējās apdares materiāliem ir dekoratīvais apmetums, kuru ieteicams lietot, ja ēkas siena nav ventilējama. Ēkas apdarei var izmantot divu veidu dekoratīvos apmetumus – minerālo un akrila. Minerālais apmetums krāsu ziņā vienmēr ir balts dažādās faktūrās, kuru pēc tam krāso (lai gan ir zināms, ka daži apmetumu nekrāso, speciālisti tomēr iesaka to darīt). Atšķirībā no minerālā apmetuma akrila apmetumā jau ir iestrādāts tonis.
Turklāt akrils ir arī elastīgāks un krāsas noturības ziņā izturīgāks materiāls. Jāņem vērā, ka akrila apmetums ir dārgāks par minerālo. Siltinot ēku ar akmens vati, parasti izmanto minerālo apmetumu.
***
Der zināt
- Speciālisti iesaka sienas siltināt,
nākamajā slānī liekot pretvēja plēvi, un tikai pēc 30–50 mm platas gaisa spraugas likt apdares materiālu.
- Efektīva, bet arī dārga metode ir speciālu metāla konstrukciju izbūve ēkā, kurā fasādes apdares materiālus iekar.
***
Uzmanību!
"Vecai ēkai jāizskatās vecai: ar grumbām, nelīdzenumiem un deformācijām. Mūsdienās ļoti bieži mēdz pārspīlēt virsmas gludumu. Vecrīgā var redzēt, ka uz vecās virsmas liek plastikāta sietu, un tad gludi nošpaktelē. Šo celtni nokrāso ar silikātu krāsām, un vizuāli pat īsti nevar saprast, vai tā ir veca celtne vai jauna. Tā ir sirmgalve, kam veiktas plastiskās operācijas un nomainīta visa āda. Manuprāt, šāda sirmgalve izskatītos baisi. Bet diemžēl tāda ir kļuvusi Vecrīga. "Fasādes ir nedzīvas, plakanas un vairs nav grumbu, kas norāda uz šo cienījamo vecumu," teicis Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Juris Zviedrāns.
***
Fakti
- Senākās koka ēkas parasti bija bez īpašas apdares.
- Tikai kopš 17. gadsimta ēkas sāka krāsot vai darvot. Fasādes parasti krāsoja sarkanas, logus – sarkanus, zaļus, pelēkus. Logu apmales un dzegas – melnas. Sarkanais tonis bija populārs arī vēl visu 18. gs. pirmo pusi un atsevišķos gadījumos sastopams līdz pat 19. gs. sākumam, bet ar citu logu, dzegu u.c. elementu koloristiku.
- Parasti tēsto baļķu virsmas ir krāsotas ar t. s. zviedru jeb miltu krāsu, bet galdniecībā izmantoja lineļļas krāsas.
- Dēļus kā zelmiņu apšuvumu lieto kopš viduslaikiem, bet koka ēku fasādēm – tikai kopš 18.gs. otrās puses.
- 18. gs. beigās vēl ļoti reti ēku fasādēm izmanto dēļu apdari. Populārākais 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ir vertikālo dēļu apšuvums, kas līdzīgi kā siju griestiem likts trinītī.
- 19. gs. otrajā ceturksnī – 19. gs. vidū arvien biežāk ēku fasādes sāk apšūt ar platu, spundētu vai pusspundētu horizontālu dēļu klāju. Ampīra periodā ļoti populāra bija apdare ar dēļiem, kas imitēja rustiku – mūra ēkas apmetumu.
- 19. gs. 70. gados, strauji attīstoties rūpniecībai, Rīgā un Vidzemes mazpilsētās pieauga pieprasījums pēc nelieliem dzīvokļiem. Šo nišu aizņēma pārsvarā vienkārša izpildījuma divstāvu ēkas no koka. Virs plankām no ārpuses nagloja jumta papi un tad spundētus vai pusspundētus dēļus ar nelielu apaļu profilu.
- Ēvelētos dēļu apšuvumus visos periodos krāsoja ar lineļļas krāsām, par kurām nekas labāks līdz pat mūsdienām nav izgudrots. Tikai nabadzīgākajās mazpilsētās, muižu centros vai lauku sētās sastopams arī dēļu krāsojums ar miltu krāsu, kuras noturība uz dēļiem ir ļoti slikta.
- Nevajadzētu aizmirst, ka attiecīgam arhitektūras stilam vai periodam ir raksturīgs savs fasāžu krāsojums – toņu salikums, kas bija komplektā ar jumta segumu un apkārtnes labiekārtojumu.
- Vislabāk ēka izskatīsies tieši sākotnējā izskatā, kas katru ēku padara individuālu un vienreizēju.
Izmantoti citāti no Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidenta Jura Zviedrāna publikācijas Senu ēku fasāžu apdare. Vides Vēstis.
Lauma Lūse, Neatkarīgā Rīta Avīze, 2004. gada 30. jūnijs
www.lursoft.lv