Ar pīpi un dēlīti uz jumta
Argumenti par labu koka jumta segumam ir tā kalpošanas ilgums un izskats
Lauku sētai skaidu vai dēlīšu jumts piešķir savu, sevišķu burvību un pievilcību. Taču šie jumti lieliski kalpo arī pilsētu namiem. Par to var pārliecināties kaut vai Jūrmalā gan Lielupes un Majoru, gan tālāku pilsētas individuālo māju rajonos. Šādi jumti ir arī Rīgas nomalēs.
Koksnes jumtu daudzveidība
Latvijā katram novadam ir raksturīgi gan konkrēti segumi, gan izmantotā koksne. Attiecīgi ir arī ar nosaukumiem. Trakākais, ka bieži vien ar vienu nosaukumu tiek nosaukti pilnīgi dažādi materiāli vai citos gadījumos visi salikti zem viena.
Viens no visbiežāk lietotajiem nosaukumiem ir šindelis. Ar to tad parasti tiek apzīmēts vai gandrīz viss, kas izgatavots no koka. Ar šindeli gan liela daļa meistaru saprot ar speciālu mašīnu izgatavotus gropētus dēlīšus. To biezums galos ir atšķirīgs.
Jumta dēlīši jau ir bez šādas gropes un ir vienā biezumā. Tie tiek sagatavoti ar zāģu palīdzību.
Visplašāk tiek izmantotas plēstās skaidas. Vectēvi tās izgatavoja ar zirgu vilkmes palīdzību, bet tagad to jau dara ar speciālām elektriskajām skaidu ēvelēm.
Par lubiņām sauc ar slīmestu un citu speciālu instrumentu palīdzību plēstas biezas un aptuveni metru garas skaidas. Tā kā lubiņu izgatavošana ir visai darbietilpīga, tad tās mūsdienās izgatavo retais.
Ne viena vien firma klientiem stāsta, ka viņu piedāvātais skaidu jumts būs četrkārtīgs. Šos jumtus gan vajadzētu dēvēt par divkāršajiem. Taču tas nenozīmē, ka meistari būtu daudz melojuši – skaidas, sitot ar pietiekamu pārsedzi, tik tiešām iznāk četrās kārtās. Ja mēģinātu sist četrkārtīgu skaidu jumtu, nāktos meklēt krietni vien garākas naglas. Standarts dzīvojamām mājām Latvijā gan ir trīskāršais (skaidu sišanas solis ir 24 cm) skaidu jumts – tātad sešu kārtu pārsegums. Iepriekš minētais divkāršais jumts vairāk piemērots saimniecības ēkām. Tas pats attiecas uz dēlīšiem.
Skaidu izgatavošanai visbiežāk izmanto apses koksni. Taču agrāk, vismaz Vidzemē, izplatītas bija skaidas no egles. Kā atzīst zinātāji, egle tik maz tiek izmantota tikai tāpēc, ka kvalitatīvam segumam nepieciešamo koksni sameklēt ir visai grūti. Vislabākā ir purvainās vietās lēni augušas bezzaru egles koksne. Ātri augušās ar sausām serdēm jumta materiālam nederēs.
Dēlīši atgriežas
Pēdējos gados gan veco jumtu atjaunošanai, gan jaunu veidošanai cilvēki aizvien vairāk izmanto plēstās skaidas. Toties salīdzinoši maz līdz šim ir izmantoti koka dēlīši un šindeļi, jo tos arī maz piedāvā. Viena no retajām ir Cesvaines pusē esošā firma SIA Ozols LG. Šīs firmas ražotajiem egles koksnes dēlīšiem apakšējais gals ir biezāks par augšējo un tos sit trinītī un uz dēļu klāja. Pateicoties dēļu galu biezuma atšķirībai, klājums izskatās nesamocīti biezs, pat sitot to četrās kārtās.
Parastos jumta dēlīšus (biezums visā garumā ir vienāds) ieteicams sist 45° leņķī. Šādā variantā lietus ūdenim ir mazāka iespēja aizķerties aiz dēlīša malām.
Lai izgatavotu kvalitatīvu dēlīti, nepieciešama ne tikai bezzaraina koksne, bet īstā brīdī jātrāpa arī ar tās zāģēšanu – koksne nedrīkst būt ne pārāk mitra, ne sausa. Tāpat vienmēr jābūt arī ļoti asiem zāģiem, un, jo lielāks ir zāģa ātrums, jo labāk. Pretējā gadījumā uz dēlīšiem paliek neliela pūka, kas arī aiztur mitrumu un veicina trupi. Tāpat kā plēstās skaidas, arī dēlīšus būtu ieteicams impregnēt. Taču, izmantojot impregnējamos materiālus, arī nevajadzētu aizrauties – tiem jābūt atbilstošiem arī pēc ekoloģiskajām prasībām. Daži amatnieki apsver pat koka darvas izmantošanu – tā noteikti ir pateicīga koksnes aizsargāšanai no trupes, taču paaugstinās ugunsbīstamību. Tāpēc šajā gadījumā ar pīpi uz jumta labāk nekāpt. Pieredze gan liecina, ka šādi jumti nav nemaz tik ugunsbīstami – tā kādā mājā Madonas pusē pēc jumta seguma aizdegšanās to visai ātri izdevās apdzēst. Kā vēlāk atzinuši ugunsdzēsēji – tieši pateicoties jumta seguma biezumam, kas pats noslāpējis liesmas.
Dēlīšu jumta izmaksas var būt visdažādākās – viss atkarīgs no ražotāja un meistariem. Ozols LG jumta segums pie pašreizējām koksnes cenām kopā ar darbu izmaksās ap 30 Ls/m². Taču šī summa var būt arī krietni zemāka. Meistari par savu darbu prasa, sākot no 6 – 7 Ls/m² pie vienkārša divslīpa jumta, līdz 10 Ls/m² sarežģītākos gadījumos.
Viens no iemesliem par labu šādam jumta segumam ir to kalpošanas ilgums – pie normālas ekspluatācijas tas kalpos ap 50 gadiem.
Nepūstošais ciedrs
Kā salīdzinoši jaunākais koksnes jumta seguma materiāls ir dēlīši, kas ienāk no Ziemeļamerikas, piemēram, ciedra koka dēlīši. Tie pēc izskata un jumta uzklāšanas tehnikas ir kaut kas pa vidu Latvijā ierastajiem šindeļiem un lubiņām.
Par ciedra koksnes fizikālajām īpatnībām stāsta gluži vai leģendas – no tā izgatavotos kubulos piens neskābst, tam ir gluži vai ārstnieciska ietekme utt. Taču tas, ka ciedra koksne ir salīdzinoši ļoti izturīga pret dažādām koka sēnītēm un puvi, ir pierādījies vismaz Amerikā. SIA VITA IMPEX EU ciedra koka dēlīšiem pie normāliem ekspluatācijas noteikumiem dod garantiju vismaz 35 gadiem. Lai arī tas ir importēts materiāls, arī cena vismaz pašlaik ir visai pievilcīga – 13,7 Ls/m² ar PVN.
Ar laiku brūnganā koksne iegūst pelēcīgi sidrabainu nokrāsu. Taču tas nav viendabīgs. Līdz ar to pat pēc vairākiem gadiem jumta segums ir vizuāli ļoti pievilcīgs.
Latvijas Avīze
Autors: Jānis Vilnītis
Publicēšanas datums: Trešdiena, 2007. gada 20. jūnijs.
Rubrika: Māja. Vide (14. lpp.)
www.lursoft.lv