Par mūsu pieredzi atjaunojot Oleru muižas Koka verandu. Kārlis Zemītis
Oleru muižas Kungu mājas koka veranda (19. gs. beigas) cieta 2000.gada ugunsgrēkā un līdz pat 2008. gada rudenim netika uzsākti nopietni tās atjaunošanas un restaurācijas darbi. Pirms tam, domājams ap 1970. gadu, atsevišķas verandas detaļas bija pavirši remontētas un bija asā kontrastā ar oriģinālo struktūru, kuru raksturo augstvērtīgs amatnieka roku darbs.
Verandas atjaunošanu organizēja biedrība „Oleru muiža” projekta „Saprast koka namu” ietvaros. Atjaunošanas process tika izmantots kā metodisks materiāls apmācību nodarbībām (16 darba dienas), kuru laikā 12 amatnieki papildināja zināšanas koka ēku un to daļu (logi, durvis, kāpnes) atjaunošanā. Apmācību nodarbības vadīja pieaicināti speciālisti no Rīgas un Cēsīm. Pārējā laikā darbus veica divi amatnieki, kuri koordinēja arī apmācību nodarbībās izmantojamo detaļu pielietojumu.
Jau sākotnēji tika definēta koncepcija būves atjaunošanā – maksimāli saglabāt esošo struktūru, piemēram, vietās, kur tas bija iespējams, tika saglabāts oriģinālais krāsojums, labi saglabājies dekoratīvs spāres gals tika „pieprotezēts” no jauna izgatavotai spārei. Tāpat tika rūpīgi demontēti un no jauna ieķitēti esošie stikli. Esošā metāla furnitūra tika rūpīgi notīrīta un karsta gruntēta ar svina mīniju. Trūkstošās detaļas pasūtījām pie kalēja.
Ir būtiski norādīt, ka būves sākotnējais vizuālais novērtējums (kā samērā labi saglabājusies) vēlāk izrādījās kļūdains. Pēc koka verandas demontāžas un detaļu apsekošanas tika konstatēts, ka ir pieaudzis paredzētais darbu apjoms. Gan sijas, gan statņi daudzviet bija trupējuši slēptā veidā, ko pat pieredzējušiem meistariem, ēku neizjaucot, konstatēt bija neiespējami. Pilnībā no jauna bija jāizgatavo trīs spāres, visiem statņiem bija nepieciešama apakšējo daļu protezēšana. Horizontālie konstrukcijas elementi jumta vainagā un sienu paneļi neredzamajā pusē bija stipri trupējuši. Balsta sijas bija jānomaina. Grīdas dēļi jāizgatavo no jauna. Bija zudusi mūra konstrukcijas noturība ēkas cokola daļā uz kuras balstās verandas sijas.
Būves demontāžas laikā tika veikta detaļu pagaidu marķēšana (ar krītu labi redzamā vietā). Vēlāk, detaļas protezējot, tās marķējām no jauna neredzamajās daļās. Detaļu marķēšanas sistēmu izveidojām demontāžas gaitā zīmējot jumta un sienu shēmas. Vēlāk noderīgs izrādījās apmācību vadītāja ieteikums veikt pēc iespējas vairāk foto fiksācijas, bieži vien pat it kā tai brīdī saprotamiem mezgliem un detaļu savienojumiem. Pēc septiņiem mēnešiem veicot montāžas darbus daudz kas bija jau aizmirsts!
Pēc demontāžas detaļas tika pārvestas uz darbnīcu, kur tās tika attīrītas un veikts nu jau precīzs katras detaļas stāvokļa novērtējums. Protezēšanas darbu kvalitāti galvenokārt noteica katra meistara individuālā pieredze un prasme.
Jāteic, ka mūsu priekšrocība bija pietiekošais laika resurss un līdz ar to nesasteigtie restaurācijas termiņi.
Lai nodrošinātu ilgstošu vēsturisko ēku dzīvotspēju, atjaunošanas darbos ir nepieciešams lietot tradicionālos materiālus un darba paņēmienus. Tāpat ļoti svarīgi, atjaunojot vēsturiskās būves, ir lietot saderīgus (attiecīgajā laika periodā pielietotus) būvniecības materiālus.
Protezēšanai izmantojām gaissausu priedes kokmateriālu (uzglabāts krautnē četrus gadus). Tā kā divām no jauna izgatavojamām spārēm nebija nepieciešamo dimensiju brusas, izgatavojām tās no šoziem zāģētiem baļķiem. Pieprotezējot brusu galus veidojām sarežģītus savienojuma veidus, lai uzsvērtu būves amatnieciskās kvalitātes.
Apdarei tika izmantota lineļļas grunts, detaļas vairākkārtīgi (dažviet pat četras reizes) piesūcinot līdz tika panākts vienmērīgs spīdums. Lielākās plaisas tika ķitētas ar pakulām „armētu” lineļļas ķiti. Krāsojām ar lineļļas krāsu divos toņos, kas izceļ arhitektoniskās struktūras vizuālo vieglumu. Tiešai nokrišņu iedarbībai pakļautās kāpnes krāsojām ar lineļļas- darvas krāsu.
Jāatceras, ka ar karsētu lineļļu piesūkušās lupatas ir ugunsnedrošas un žūstot var pašuzliesmot. Tāpat der atcerēties, ka slikti vēdinātās vietās lineļļa veicina pelējuma rašanos.
Nozīmīgu darba apjomu verandas atjaunošanā ieņēma logu stiklošana, kurai izmantojām 2 mm biezu otrreizēji izmantotu stiklu. Dažām rūtīm bija iespējams ielikt 19/20 gs. mijas stiklu, pārējās - 20. gs 30 gadu. Plānojot darbus logu ķites žūšanai vajag paredzēt vismaz 3 nedēļas – ķite žūst lēni!
Der paturēt prātā, ka arī pēc restaurācijas visas būves daļas ir regulāri (vismaz reizi gadā, vēlams pavasarī) jāpārbauda un jākopj, īpaši logi (jāatjauno ķitējums un krāsojums).
Atjaunotajā verandā ir izveidots „Tradicionālās vēsturiskās būvniecības informācijas punkts”. Apskatīt verandu un iegūt informāciju par tradicionālo būvniecību un šobrīd tirdzniecībā pieejamajiem materiāliem var piesakot vizīti pa t. 29251565 vai e-pasts: oleri@apollo.lv. Kontaktpersona: Kārlis Zemītis
Restaurāciju un apmācību nodarbības vadīja:
restaurācijas konsultants - arhitekts Ilmārs Dirveiks (t.29481870);
demontāžas un montāžas darbi Normunds Krūmiņš (t.26136030);
protezēšanas un restaurācijas darbi Kārlis Rubenis (29149359) un Uģis Baļļa (t.29104496).
Krāsošanas un stiklošanas darbi - Edgars Raitums (t.29180016). Metāla furnitūras restaurācija - Jānis Vilšķērsts (t.26349329).
Galdniecības un būvgaldniecības darbi - Kārlis Zemītis (t.29251565).
Ar norvēģu pieredzi koka ēku saglabāšanā dalījās Tūre Robertshagens.
Oleru muižas Kungu ēkas restaurācija veikta projekta „Saprast koka namu” ietvaros (finansēšanas līgums Nr.2007.NVOF3.2./32/01), atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ finanšu mehānisma un Norvēģijas finanšu mehānisma ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību, un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Fotogrāfijas skatīt: Oleru muiža. Foto reportāža 3: http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=91&prop_id=288