Pelču pils

Pelču pils, Pelči, Pelču pagasts, Kuldīgas novads, LV-3322
Lng: 21.9682234056 , Lat: 56.9189021778
Juridiskā īpašnieka / apsaimniekotāja nosaukums - Pelču pagasta pārvalde

Kontaktpersona: Saiva Eglīte, Aija Kņaze
Tālr. 26354396; 20282199 / saiva.eglite@kuldiga.lv; pelci.biblioteka@kuldiga.lv
www.pelci.lv
Skatīt kartē:

Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss

Vietējas nozīmes

Apraksts

Pelču (Pelzen) muižas apbūve veidojusies jau 19. gs.  beigās, kad uzcelta kučieru māja, kalpu māja, ledus pagrabs. Pils celta 1903.-1904.gadā firstam Mihaelam fon Līvenam pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta, un tiek uzskatīta par vienu no agrīnajām Latvijas pilīm, kuras arhitektūrā savijas jūgendstila, franču renesanses, baroka un neorenesanses elementi. Pils celtniecībai projektu apstiprinājusi K.Ziģeļa akcionāru sabiedrība Pēterburgā 1900.gada maijā. Būvniecībai kokmateriāli cirsti Snēpeles mežos, ķieģeļi gatavoti Kaltiķu ķieģeļu ceplī, ārējās apdares flīzes un cements vests no Kēningsbergas līdz Ventspils ostai ar kuģi. Katrs ķieģelis bijis ietīts labas kvalitātes papīrā. Laukakmeņi atvesti no apkārtnes laukiem. Veidojumi virs  un zem logiem, bareljefi (bruņinieku galvas), kāpņu kokgriezumi - viss darināts uz vietas. Visi būvdarbi veikti bez speciālās tehnikas palīdzības.Ūdeni no parka esošā pakavveida dīķa sūknēja ar trieces palīdzību, ar citu sūkni pili apgādāja ar avota ūdeni. Tā laika ūdensvads un kanalizācijas sistēma darbojusies līdz 20 gs. 60- tajiem gadiem. Balkonu trīsstūra frontonu virs galvenās ieejas rotājis vapenis ar Līvenu dzimtas ģērboni, kas nokalts 20.gs. sešdesmitajos gados. Pirmais stāvs kalpojis muižas īpašnieku vajadzībām. Šeit bijusi centrālapkure (viena no pirmajām Baltijas laukos). Pils rietumu stūrī iekārtota plaša bibliotēkas telpa ar skaisti veidotiem grāmatu skapjiem, kuros pūsts siltais gaiss no centrālapkures. Saglabājies arī balkons un vītņu kāpnes (vedušas uz otro stāvu). Bibliotēkā ir bijusi savākta retu sējumu kolekcija par muižnieku cilšu izcelšanos un zinātniskie raksti. Firsts M. Līvens mīlējis uzturēties šajā telpā un nodoties savu ciltsrakstu pētīšanai. Pils ziemeļaustrumu stūrī bijusi vannas istaba ar baseinu. Sienu un grīdas flīzes ir saglabājušās. Blakus telpā bijusi vingrotava ar tolaik modernākajiem trenažieriem. Pils iekšpusē, pretī ieejas durvīm, atradusies metālā atlieta bruņinieka figūra (redzama Kuldīgas novada muzeja ekspozīcijā).Pils otrais stāvs ticis atvēlēts viesu  vajadzībām. Otrajā stāvā siltums nāca no skaisti balti glazētām podiņu krāsnīm (trīs ir saglabājušās). Augšstāvā bijušas viesistabas, telpas fotografēšanai, izeja uz plašo balkonu. 
 

Pieejamība publiskai apskatei

No 2017.g.augusta (uz nezināmu laika periodu) sakarā ar pils jumta restaurācijas darbiem, pili no iekšpuses nebūs iespējams apskatīt, ēkas ārpuse būs ierobežota ar nožogojumu). Līdz augustam ēkas ārpuse brīvi pieejama.

Objektā atrodas

Parks - Pelču muižas parka (9,2 ha) rekonstrukcijas projektu (uz veco apstādījumu bāzes) 1902. gadā izstrādājis Rīgas parku direktors Georgs Kūfalts (1853-1938). Parka lielākā daļa veidota kā brīva plānojuma ainavu parks, bet apstādījumi pie kungu mājas (tautā sauktas par pili) un D pusē veidoti regulārā plānojumā. 1904. gadā pie kungu mājas izveidoja divas lielas pusapaļas un simetriskas puķu un krūmu stādījumu kompozīcijas. Regulārā plānojuma stādījumus noslēdza baroka dārziem raksturīgais t.s. izšūtais parters. Ornamentus tajā veidoja augu stādījumi un dažādu krāsu oļi un grants. Parkā izkoptas trīs līdzīgas ainavas Z, A un R no pils. Plašas lauces mijās ar lieliem koku masīviem. Pastaigām un izjādēm parkā ierīkoti dabīgas grunts klājuma lokveida celiņi. Tajos izmantots 19. gs. Anglijā ražotais trīs riteņu dāmu velosipēds. (Kuldīgas novada muzejā saglabāts.) Parka D daļā koncentrēti skuju koki – priedes, baltegles, lapegles –, R no kungu mājas – dižskābaržu grupas. Tikai pie pašas pils saskatāmi regulāri stādījumi. Saulainajā pusē pretī pils D fasādei lielā apaļā dobē augušas krāšņas svešzemju rožu šķirnes. Vietējās koku sugas: kļava, āra bērzs, lazda, osis, ieva, egle, priede, ozols, apse, pīlādzis, liepa un vīksna. Eksoti: Sibīrijas baltegle, Eiropas lapegle, Benksa priede un Veimuta priede, zilganā duglāzija, zirgkastaņa, dižskābardis, Pensilvānijas osis, pelēkais riekstkoks, vēlīnā ieva, baltā apse, balzama apse, smaržīgā apse, baltā robīnija (akācija), Holandes liepa, Anglijas goba. Parka stādītajā daļā atrodams arī Ķīnas ceriņš, forsītijas, ceriņi , sniegoga, pieclapainais un Amerikas mežvīns. Pelču pamatskolas audzēkņi parkā saskaitījuši 12 dižkokus, un septiņiem tikai vēl nedaudz centimetru pietrūkst līdz šim statusam. Pēc 1980. g. veiktās uzskaits konstatēti 48 sugu koki un krūmi, t.sk. retumi: vēlīnā ieva, vārpainā kļava, dažādas egles, daudz sarkano ozolu un dižskābāržu. Koki kļūst veci, iet bojā - parkam nepieciešama rekonstrukcija. Pelču pils parka ziemeļaustrumu daļā var apskatīt pakavveida dīķi, kā arī veldzēties ar avota ūdeni.
Skola: Speciāla mācību iestāde
Muižas komplekss - apbūve galvenokārt veidojusies 19.gs.b., kad uzcelta kučiera māja, kalpu māja, ledus pagrabs. Pelču pils celta 1903.-1904.g. pēc arhitekta V. Neimaņa projekta. (K.Veinberga, J.Zviedrāns). No muižas laikiem ir saglabājies ledus pagrabs \"Pagrabiņš"\ ar klētiņu virsbūvē, kurš ir atjaunots un pašlaik kalpo kā brīvā laika pavadīšanas vieta iedzīvotājiem, zirgu puišu dzīvojamā māja (1873., tagad pagasta pārvalde), viesu zirgu stallis (tiek izmantots saimnieciskām vajadzībām, ir bojāts), vagara māja (19. gs. b., \"Zaļumi\", tagad dzīvojamā māja trīs ģimenēm), magazīna (20. gs. 30. gadi, bijis spirta brūzis, tagad privāta dzīvojamā māja), 2 kalpu mājas (valsts īpašums, \"Pelči-4\" dzīvojamā māja, \"Pūpoli\" privātīpašums), dzirnavas (no 1936. g. zivju audzētavas \"Pelči\" administrācijas telpas, pagrabstāvā zivju inkubators. \"Avotienes\").
Skola: Juridiskais īpašnieks: Kuldīgas novada dome, ēkas apsaimniekotājs: Pelču speciālā internātpamatskola - attīstības centrs, daļējais pils telpu lietotājs, kompleksa telpu lietotājs: Pelču pagasta pārvalde
Nostāsti - Pils ZA stūrī virs pirmā stāva loga atrodas bareljefs, kurā attēlota latvju virsaiša Līves, Līvenu cilts priekšteča galva. Ir nostāsts, kas vēsta, ka pils atklāšanas svinībās, kurās piedalījusies visa Kurzemes muižniecība, noticis starpgadījums. Kad vakara krēslā bija iecerēta grandioza uguņošana, raķešu sārtajā gaismā viesus esot satraukusi bareljefā attēlotā senlatviešu virsaiša drūmā sejas izteiksme, it kā zvērojošās acis. Šis starpgadījums esot izjaucis svētku noskaņu, viesi steigušies aizbraukt. Firsts Līvens licis nekavējoties izkalt šo nevēlamo bareljefu un tā vietā ievietot citu – ar skaistas jaunavas galvu. Šāds bareljefs ilgus gadus atradies pils bēniņos, vēlāk pazudis, šobrīs tas ir atgūts no privātpersonas un tiek restaurēts. Viskaislīgākais firsts Līvens bijis medībās, kad viņš vārda pilnā nozīmē trakojis. Piķierim bez žēlastības bijis jādzen suņi mežā, lai apmierinātu kaislā cilvēka vēlēšanos pēc zvēru asinīm. Tad vakaros bez apstājas plūduši Reinas vīni un dārgi šņabji. Pils vācietība trakojusi.

Sniegto pakalpojumu apraksts

Iespējama ekskursija ap pili un parku piesakoties pa tālruni Saiva Eglīte t.nr. 26354393, Aija Kņaze t.nr.20282199