Manas pilis un muižas. Sēlija
| Ligitas Paņkovas ceļojuma piezīmes. Publicējam ļoti saīsinātā veidā. Apraksts ieguva galveno balvu 2003. gada akcijas aprakstu konkursā. Ar šo un pārējiem aprakstiem var iepazīties Asociācijas birojā. | |
| Savam maršrutam es izvēlējos savu dzimto Sēlijas novadu. man likās, ka tas drusku tiek ignorēts, nepelnīti pastumts malā. .. Un ceļojot, pētot, tiekoties ar cilvēkiem, es šajā īsajā laika posmā uzzināju to, ko man tur 20 gadus dzīvojot, nebija pat ne nojausmas... Man nav iznācis ceļojuma maršruts klasiskajā izpratnē, bet drīzāk sev interesējošu vietu apskate un izpēte. | |
| Asares muiža | Pirmā apskatītā muiža. |
| Gārsenes muiža | |
| Kad apskatītas Asares un Gārsenes muižas, ceļojumu pa Sēliju turpinām. Nobraucot kādus 10 km pa Subates ceļu, kreisajā pusē ir lauku celiņš, kas aizved pie skaista ezera, kura krastā ir Baltmuiža. | |
| Baltmuiža* | Saukta arī par Vecbaltmuižu. Skats, kas paveras uz bijušo kungu māju, ir bēdīgs. Kungu mājā bija divas podiņu krāsnis, kāpnes ar dekoratīviem griezumiem, smalki profilātas pildiņu durvis. Kur tas viss? Muižas kompleksā vēl ietilpst kalpu māja, klēts, staļļi, kūts, dzirnavas un 1,6 ha parka un, protams, padomju laika šedvri šifera iesaiņojumā. Kamēr līdz 1971. g. kungu mājā atradās skola, ēka bija sakopta. Arī vēlāk tā turējās. 1979. g. ziemā es tur nakšņoju. Par Baltmuižas likteni daudz var pastāstāstīt kaimiņos dzīvojošais pensionārs Jāanis Sauskis. *2003. g. muiža ieguva jaunus saimniekus. Varbūt situācija ir mainījusies. |
| Kazimirvāles muiža | Brūna koka kungu māja ar verandu un smalkiem kokgriezumiem. Tagad to apsaimnieko Ausma Liepa, kas muižu nopirkusi.Agrāk te bija mežniecība. No Kazimirvāles mantinieka Alberta Loefflera vēstules uzzinām, ka muižas nosaukums varējis celties no Polijas valdnieku vārda - Kazimirs. Muižu 1820. g. mopirka Pēteris Lisanders. Tā bijusi neliela, tikai 350 ha liela. ... 20. gs. 60. gados, kad mežniecība mainīja grīdas, zem dēļu seguma atklāja kāpnītes, kas veda uz marmora vannas istabu, arī tualetes pods bijis no marmora. Kazimirvālē 1970. g. tika uzņemta filma "Muižnieku ligzda", pāri dīķītim bijis butaforisks tiltiņš un pa aleju braukušas karietes. Tālāk var apskatīt ar Kazimirvāli saistītās Prodes, Lavīdes un Gulbenes muižas. |
| Kaminčas muiža | Visapkārt drupas un nātras. No 1907. g. celtās kungu mājas palikuši vien daži fragmenti. Tā ir bijusi vasarnīcu tipa neostila koka celtne ar gotiskiem elementiem. Plāteru īpašums. |
| Baltā muiža (Baltmuiža, Baltensee) | 1923. g. pili un 90,3 ha zemes kā kāzu dāvanu no sievastēva saņem Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Jānis Zvaigzne. Diemžēl uz muižas pamatiem uzbūvēta daudzdzīvokļu ēka. Kalēja mājā mitinās Zvaaigžņu mazmeita Ligita Indāne. Īpašumu viņa ir atguvusi, bet no muižas ēkām vairs palikušas tikai 2 kalpu mājas, pirtiņa, kalēja māja un sagruvuši staļļi, kuros padomju laikos bijušas mehāniskās darbnīcas ar vācu ķapu krustiem izklātām grīdām. 70. gados pili nojauca, it kā vecā ēka bijusi mitra, dzīvošanai nepiemērota, arī viens no torņiem sācis atdalīties no fasādes. Skolas gados esmu bijusi pilī uz kino, ēkā atradās arī pasts, MRS kantoris, zāle ar nelielu skatuvīti, kur mūsu klase sniedz koncertu, lai nopelnītu autobusu ekskursijai. Torņa griestos bija āķis, kur it kā pakāries kungs. Varbūt viņš spokojās pils iemītniekiem, tāpēc pilis nojauca... |
| Pa zemes ceļu atkal nonākam uz šosejas. Lašu krustojums. Pa kreisi ceļš uz Bebreni. Kreisajā pusē pilskalns. Tam apkāart uzmūrēta terasveidīga uzbrauktuve. Augšā ... jā, diemžēl, tikai drupas un ejas uz pagrabiem. Pirmā pasaules kara postījumi. Senajās bildēs redzam greznu ķieģeļu pili. Tā bijusi Veclašu pils. | |
| Lašu (Veclašu) muiža | Pirmais īpašnieks bijis no Tīzenhauzenu dzimtas, kas saradojies ar poļiem Pšezdzeckiem un Plāteriem-Zībergiem. Pēdējais mantinieks miris 1955. g. Grezno pili uzbūvēja tikai 19. gs. pēdējā ceturksnī, līdz tam tur atradusies necila kungu māja. ... Pili ieskāva plašs parks, kurā bijušas daudzas akmens skulptūras. Bijis arī zaļa stikla piemineklis no Vācijas ievestajai zāļajai vardītei. Delikatese. Ēkā līdz 70. gadu sākumam darbojās Eglaines kultūras nams, tur esmu skatījusies "Kaukāza gūstekni", "Cielaviņas armiju" un citas tā laika filmas. Diemžēl šīs ēkas vairs nav. Kādus 1,3 km uz Bebrenes pusi vēl ir saglabājies muižas robežstabs ar uzrakstu 1855. Alt-Lassen Granyc. Tyzenhauz. Ļoti jauku grāmatu par Eglaini un tās apkārtni laika griežos, kā arī par Lašu muižu un tajā strādājušo atmiņu apkopojumu izdevis Eglaines pamatskolas skolotājs Valentīns Ragožzins. |
| Dodamies tālāk. ceļa norāde: Pilskalnes Siguldiņa. To izveidoja Daugavpils Pedagoģiskās univeristātes studenti. Ainavu parka platība - 4,7 ha. Ejot pa takām, satiekam koka skulptūras no A. Brigaderes pasakas par Sprīdīti. Varam apskatīt senču dižozolu, pilskalnu, 3 ezerus, izpeldēties, pa dēļu laipiņnu pāriet dērveņu purviņam. Pie ieejas parkā redētie lielie mūra vārti vedina uz domām par pili parkā, Tomēr, lai kā skatāmies riņķī, neko tamlīdzīgu neredzam. Parka vidū iebūvēts kau kāds monstrs, iecerēts kā sabiedriskais centrs, nu stāv tukšs. Kā izrādās, pils tomēr ir bijusi. Ir saglabājies zīmējums, kas ievietots grāmatā par Daugavas muižām. | |
| Pilskalnes jeb Šlosbergas muiža | Iespējams, ka pils būvēta 18. gs., bet 19. gs. modernizēta. 18. gs. muiža piederējusi baronam Zībergam. Pēcteči saradojās ar Plāteriem. Bez Pilskalnes vēl viņiem piederēja Ilūkstes, Ancenes, Kazimirišķu, Dunavas, Rubenes, Kaminčas, Subates muižas un īpašumi Lietuvā un Polijā. Atkal manā ceļojumā viena neesoša pils. Iepazinos vēl ar vienu jauku cilvēku - Lidiju Rubini, kas mūžu nostrādājusi par fizikas skolotāju, bet tagad atgriezusies savā īpašumā, ko viņas vecāki iegādājušies 1923. g. Tā kā muižas ēkas bija nopostītas, vecāki uzbūvējuši guļbaļķu dzīvvojamo māju, kurā nu Lidija dzīvo ar savu ģimeni. Jums vajadzēja redzēt viņas acis, kad viņa stāstīja par pili un tās apkārtni! Viņas bērnībā drupas vēl bijušas. Kopā ar Liddijas kundzi izzbradājām parka krūmājus un atradām pils pamatus, pēs fotogrāfijām un zīmējumiem konstatējām kurā pusē atradās terases, kur atrodas zīmējumā redzamais dīķis. Muižas teritorijā bijuši 5 dīķi, kas savā laikā bijuši savienoti, tagad tā sistāma izjaukta. Pilskalnes muižas parkā aug deviņu stumbru osis un dižozols, saglabājies akmens tilts. |
| Dvietes muiža | Arī par Dvietes muižas kundzi tiek stāstīta teika. Tas noticis simts gadus pēc Zeibergu valdīšanas (droši vien tie paši Zībergi vien būs sēļu izloksnē saukti par Zeibergiem). Kā pusdienas vai vakars, tā Zeibergienei kapā nav miera - stāv pie muižas uz ceļa. Kā puiši brauc no darba uz muižū - ši ratos. Zirgi nejaudā pavilkt vezumu, līdz muižai ir putās. Pie muižas kundze izkāpj, zirgi skrien pavisam viegli. Visi ir nomocījušies, sāk sūdzēties kungam. Kungs norīko uz katra muižas ceļa un Munču kapu ceļa pa diviem puišiem, līdzko Zeibergiene ratos, viens puisis skrien uz Munču ceļu brīdināt pārējos, tie aulēkšo uz kapiem. Kundze, nomocījusi zirgus, pie muižas no ratiem izlec, iesmejas un pazūd. Kad puiši nonāk pie kapa, tas jau ir ciet. Atrok. Vecene uz mutes iekritusi kapā. Vēl brunču mala slapja. Puiši nocērt viņai galvu un noliek blaakus. Kapu aizrok. Pēc kāda laika atkal Zeibergiene klāt. Uzliek nocirsto galvu uz pleciem un skrien sargāt savu mantu. Atkal nocērt galvu. Tas turpinās tik ilgi, kamēr nocirsti galvu noliek starp kājām - nu ir miers, vecene nevar ar rokām to aizsniegt. Tā neviens veco kundzi vairs nav redzējis. Dvietē 70. gados uzņēma filmu "Trīs minūtes lidojuma". Ciema ļaudis sevi atpazīst masu skatos. Filmā redzam arī muižas parku un ēkas. Aiz ciema sākas Daugavas palienu pļavas un dumbrāji, kuriem noteikts dabas liegums un tie iekļauti Pasaules dabas fondā. Pavasaros Daugava piepilda Dvietes ieleju ar palu ūdeņiem līdz pat Zasas pagastam, tāpēc ir izveidota Dvietes senlejas pagastu apvienība, lai aizsargātu un saglabātu šo unikālo dabu. Par muižas vēsturi es nerakstīšu, jo Dvietei ir savs vēsturnieks - vēstures zinātņu doktors Heinrihs Strods, kurš ir sīki izpētījis muižas dzīvi. No mui''zas centra līdz mūsdienām saglabājušās 3 saimniecības ēkas, pārvaldnieka māja, divas kalpu mājas. Divstāvīgā ēka ir bijusi vecā pils, vēlāk tur dzīvojis pārvaldnieks. Visas ēkas būvētas 19. gs. Jaunā pils ir sagrauta. Papostīts arī 300 gadu vecais parks. Parkā saglabājies laukakmeņu mūra tilts, 4 dīķi, kas savienoti ar kanāliem. 70. gados muižas atjaunošanas projektu izstrādāja arhitekte, pazīstamā raakstniece Zenta Ērgle. |
| Pirms Bebrenes abās ceļa pusēs ir kapsētas - luterāņu un katoļu. Katoļu kapos ir grāfu Plāteru - Zībergu dzimtas kapliča. Tā būvēta 19. gs. 2. pusē eklektisma stilā. Ciema apbūve cieši piekļaujas muižas ansamblim. | |
| Bebrenes muiža | No 16. gs. vidus piederējusi baronu Zībergu dzimtai. Pēdējā šīs dzimtas atvase Izabella Helena apprecējās ar grāfu Mihalu Plāteru. Baronesei mantojumā vēl nāca Pilskalnes, Kazimirišķu, Dvietes muižas. Pils celtniecību uzsāka viņu dēls Kostka 19. gs. beigās, bet pabeidza Jozafats Marija 1896. gadā. Jauno pils ēku projektēja itāļu izcelsmes poļu mākslinieks Leonardo Jāns Ludvigs Markoni. Pilij ir 4 arjitektoniski dažādi veidotas ieejas. Ārsienām izmantoti sarkanie ķieģeļi un baltā java. Krāsu kontrasts padarīja pili izteiksmīgu un dekoratīvi piesātinātu. Ēkai bija 2 stāvi un mansards. Pils iekštelpas rotāja vērtīgi mākslas darbi, kas 1. pasaules kara laikā tika aizvesti uz Pēterburgu uz Ermitāžu. Atgriežoties no trimdas Somija, grāfi mākslas darbus vairs neatguva. Arī pārējā pils iekērta un kamīni bija pazuduši. Ap pili bija 40 ha liels parks, kurā varēja ienākt pa grezniem, ar pili vienlaidus būvētiem vārtiem. Viss lielais parks bija apjozts ar mūra žogu. Pilī kopš 50. gadiem ir vidusskola. Ēkai 1960. g. mansarda vietā izbūvēts 3. stāvs. iekštelpās daži pārveidojumi skolas vajadzībām. Ieejas ir saglabājušās. Pils ir labi aprūpēta, skolas direktori interesē viss - sākot no pils pagrabiem līdz bēniņiem un tālāk.. Ir atrasts pielietojums pagrabam: tur tīklus auž labsirdīgs zirneklis, gultiņā guļ sikspārnis. Šajā romantiskajā gaisotnē sveču gaismā labprāt uzturas gan skolēni un skolotāji, gan jaunlaulātie pāri. Saaimniecības ēkas joprojām kalpo. No pils uz virtuves māju ir atrast pazemes eja, gan pa pusei aizbrukusi. Fragmentāri saglabājies žogs, parka platība gan vairs tikai 5,6 ha. Parkā joprrojāam var nokļut pa dižajiem vērtiem. Tiem tieši pretī - katoļu baznīca. |
| Pa baltu lielceļu, paceļoties pakalnos un nolaižoties ielejās, dodoties Daugavas virzienā, garām Kaldabruņas muižai un Rubeņiem nonākam Tadenavā. | |
| Tadenavas pusmuiža | Apskatot muzeju, atcerēsimies, cik skaisti rainis rakstīja par savām saules pielietajām bērnu dienām. |
| Daugava. Tās krastā piemineklis Daugavas plostniekiem. Un tad, Daugaviņa, māmuliņa, izšūpo mūs savos viļņos, ceļoties uz otru krastu pie Jersikas. Ardievu, Sēlija, ardievu skaistā, ceļojumiem piepildītā vasara! | |
| Izmantotie avoti: | Bauska. Vietas un laika grāmata. - R: Liesma, 1990 Lancmanis I. Kaucmindes muiža. - Rundāles pils muzejs, 1999 Latviešu konversācijas vārdnīca. - R: A. Gulbis, grāmatu apgādniecība Saulājs. Bauska. - R: Avots, 1986 Bauska un tās apkārtne. - Bauskas rajona padome Latvijas pagasti. - R: Preses nams, 2001 Rūja V., Auziņš A., Hāanbergs Ē. Varavīksne pār Mūsu. - R: Liesma, 1997 Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts. - IeM Administratīvā departaments izdevums, 1940 |
| 2003 | |