Leišmale

Ina un Māris Ikaunieki
Šīs vasaras iesaistīšanās akcijā "Apceļosim Latvijas pilis!" rosināja vērīgāk paskatīties uz apkārtni, kurā paši dzīvojam.
Ja esat ieradušies Bauskā un no Bauskas torņa vērojat, kā Mēmele saplūst ar Mūsu un veido Lielupi, tad droši vien nepaliek nepamanīs ceļu sazarojums Mūsas kreisajā krastā ar norādēm: "Rundāles pils - 11,5 km", "Mašīnu muzejs - 14 km". Vilinoši. Taču mēs piedāvājam ceļu, kurš atrodas starp abiem šiem uzrakstiem. Vēlamies jūs aizvest uz Gailīšu pagastu pie pašas Lietuvas robežas. Tur vairs nav saglabājušās kādreizējo barobu īpašumu robežu kupicas, bet šeit netrūkst lietuvisku vietu nosaukumu, lietuvisku uzvārdu, garām plūst Mūsa - tā pati lietuviešu Mūša.
12. gs. beigās tagadējais Gailīšu pagasts atradās zemgaļu Upmeles zemē. 13. gs. to iekļāva Livonijas ordeņvalstī, 1561. g. - Kurzemes un Zemgales hercogistē, 1795. g. - Krievijā (pagasta D mala Kauņas guberņā (to 1921. g. pievienoja Latvijai).
Apmēram 1/3 daļa no pašreizējās pagasta teritorijas piederēja Kauņas guberņai, 1921. g., nospraužot Latvijas - Lietuvas robežu, Latvijai pievienoti 290 km2 agrākās Kauņas guberņas zemes un Lietuvai - 183,3 km2 agrākās Kurzemes zemes. Lielākais Latvijas ieguvums, regulējot robežu ar Lietuvu, bija Aknīstes apgabala pievienošana Kurzemei. Tajā pašā laikā Lietuvai tika pievienots Palangas pagasts un daļa no Rucavas pagasta, pavisam 100 km2. Līdz ar to Lietuva 1921, g. sniedzās līdz jūrai un šķīra latviju no Mēmeles apgabala (agrāk Prūsijas), ar kuru tai bija 6,5 km gara robeža. D no Bauskas Kurzemei tika pievienoti 148 km 2 Kauņas guberņas.
Tātad, no Mūsas tilta pa izvēlēto ceļu dodamies ceļā garām degvielas uzpildes stacijai "Viada". Drīz vien labajā pusē slejas A/S "Bauskas piens" ražošanas ēkas, bet mazliet uz priekšu, ceļa kreisajā pusē vilina SIA "Bauskas klēts" veikaliņš ar svaigi ceptu maizi un citiem kārumiem. Te jūs varat gan iegādāties, gan arī pasūtīt patiešām ļoti iecienītas torte, cepumus, smalkmaizīte utt.
Kad veikts pirmais kilometrs, dosimies pa ceļu "Krievgaļu" virzienā un tiklīdz kā būsim pabraukuši garām A/S "Līdums" kultūras namam, griezīsimies pa kreisi nost no galvenā ceļa, garām brīvdabas estrādei. Skaista aleja mūs ieved "Saulgožu" mājās, kuras saistītas ar Ramanu dzimtu. Daļu mūža šit pavadījuši Ģederts Ramans (1889-1964) - ģeogrāfs, LU profesors; viņa dēli K. Ramans (1917-1991) - ģeogrāfs, LU docētājs; Ģ. Ramans (1927) - komponists; J. Ramans - aviators; meita Gundega Ramane-Bulāne - agronome. Tagad viņa dzīvo "Saulgožos". Māja iekļauta kultūrvēstures pieminekļu sarakstā.
Nākošais pieturas punkts uz Īslīces un Gailīšu pagasta robežas ir piemiņas akmens Latvijas armijas ģenerālim Krišjānim Berķim (1884-1941). Uzstādīts viņa dzimto māju vietā "Bērzukrogā".
K. Berķis dzimis rentnieku ģimenē, 1906. g. beidzis Viļņas karaskolu un iecelts par "podporučiku". Latvijas atbrīvošanas karam sākoties 1919. g. K. Berķis iestājās Latvijas armijā. Piedalījās Rīgas aizstāvēšanas un atbrīvošanas kaujās, kā arī Jelgavas, Kurzemes, Latgales atbrīvošanas kaujās. Par nopelniem 1919. g. paaugstināts par pulkvedi, 1922. g. - ģenerāļa pakāpe. Apbalvota ar Lāčplēša kara ordeņa visām šķirām. Deportēts. Miris 1941. g. Permā.
Pāces muižaPēc neliela atceres mirkļa dodamies uz četrus kilometrus attālo Pāces (Pahzen) muižu, nu jau Gailīšu pagastā.
Pāces muiža, līdz 1920. g. Agrrārajai reformai piederēja Kaucmindes grāfam P. fon der Pālenam. Tika izmantota kā medību pils.
1920. g. šajā ēkā sāka mācīties skolas bērni. Toreiz tā saucās Ceraukstes-Pāces pamatskola. Skolēnu skaits ap 100. Vēlāk skolas rīcībā nodeva arī Pāces parku.
Skola atradās skaistā vietā - Īslīces upītes krastā. Tā kā ēka celta no koka, tā nolietojās. Ar 1989./90. mācību gadu skolas kolektīvs pārcēlās uz Jaunuzcelto "Uzvaras" vidusskolu. Pašlaik ēkai nav noteikta īpašnieka.* Cerības saistā ar "SOS Kinderdorf", kas plāno šeit bērniem ierīkot vasaras nometni.
No Pāces muižas dosimies pa "BAM-2" (tā tiek dēvēts ceļš Īslīces upītes kreisajā krastā). Diemžēl no barona laika laukakmeņu tilta nekas nav palicis pāri.
Aiz "Raumaņu" mājām ceļa labajā pusē ieraugām plašus laukus. Tikai iztēlē varam iedomāties, kā izskatījās Mazpāces muiža. No tās nekas nav palicis pāri.
Turrpinām ceļu garām Kapenieku kapiem un drīz vien iebraucam bijušajā Kauņas guberņā, kur kādreiz bija Brunavišķu muiža.
Brunavišķu muižaPēc robežu koriģēšanas pagājušajā gs. 20. gados Brunavišķu muižas īpašnieks dzīvoja Lietuvā un viņam bija grūtības apsaimniekot savu īpašumu. Vagars Brikovskis, kas bija no kunga labi ieredzēts, uz pēcmaksu ieguva šo muižu savā īpašumā. Nocērtot mežaudzi un sekmīgi realizējot kokmateriālus, viņš pusgada laikā norēķinājās ar bijušo īpašnieku. Brikovska mantinieki, kas pēc 2. pasaules kara emigrēja, tagad ir atguvuši savu īpašumu un iznomā to Gailīšu pagasta lauksaimniekiem. No ēkām saglabājušās klēts un kūts. Vēl zaļo senais parks.
Kad esam sasnieguši apdzīvoto vietu "Krievgaļi", pagriežamies pa labi un pēc nepilniem 2 km ieraugām parku.
Lielpograničas muižaParkā (4,6 ha) aug koki ar visai ievērojamu apkārtmēru: liepas, oši, ozoli, valriekstu koki, veeimuta priedes. Ēnainās alejas liecina par muižas bijušo varenību. Cik skaists gan šis parks būtu pēc rūpīgas uzkopšanas! Parka tālākajā stūrī vēl labi saglabājusies muižas dārznieka mājiņa.
Kad nu esam veikuši gandrīz pusi no maršruta, ir iespēja aplūkot Latvijas - Lietuvas robežkontroles punktu.
Turpat netālu ozolu un liepu rindas liecina, ka esam nonākuši bijušās Mazpograničas muižas teritorijā (tautā šo sauc par Prāta muižu, pēdējā īpašnieka vārdā).
Mazpograničas muižaMuižas ēkas paliekas 1977. g., veicot zemes meliorāciju, tika pilnīgi nojauktas.
Vēl neliels ceļa posmiņš jānobrauc un esam Birzgaļu "Rutkos", kur zemnieku ģimenē dzimis Andrejs Jesens (1873-1956), grāmatizdevējs, pedagogs, tulkotājs un pazīstamais bērnu un jaunatnes literatūras izdevējs. Skolas gaitas viņš uzsāka tuvējā lietuviešu skolā. Miris Rīgā, apglabāts Meža kapos.
Mūsas krastā, tāpat kā senos laikos, novada robežas sargā Kamardes pilskalns (9. - 13. gs.). Tā vārdā nosaukts pagasta jauktais koris un kultūras centrs.
Pirms paša pagasta centra "Kaulbriežu" kapos pēdējā atdusas vieta ir kolhoza "Uzvara" priekšsēdētājam Ivaram Jansonam, kā arī ilggadējiem kolhoza speciālistiem Gunāram Krievānam, Laimonim Dilēvičam un Voldemāram Grauzim.
Bija kolhozs "Uzvara". Tas pats slavenais, pa rkuru grāmatā "Varavīksne pār Mūsu" ir rakstīts: "Tas ir izmēģināajumu poligons. Te spridzina iesīkstējumus. Te meklē paātrinātājus lauksaimniecības virzībai."
Tagad te ir SIA "Uzvara-Lauks". Lielākais cukurbiešu audzētājs Latvijā - 1000 ha platībā, arī lielākais graudaugu audzētājs - 3000 ha platībā un līderis rapša platību ziņā - nepilni 1000 ha.
Ceļojumu būs grūti turpināt bez sātīgas maltītes, tādēļ dodamies uz Zemnieku sētas un lauksaimniecības mašīnu muzeju, kur kafejnīcā "Miķelis" mūs patiešām garšīgi pabaros. Kafejnīcai nosaukums dots par piemiņu aunam Miķelim, kurš filmējās filmā "Saulessvece" un varen jestri badījās.
Pašā "Zemnieku sētā" būs gana interesantu lietu lietu ko skatīt un vērts ieklausīties direktora Māra Bērziņa izsmeļošajā un atraktīvajā stāstījumā.
Iesakām atsvaidzināties, nopeldoties Mūsā. Līdz ar to jūs būsiet baudījuši tos pašus ūdens labumus, ko gandrīz gadsimtu atpakaļ baudīja Dvaru muižas īpašnieki, jo šī bija viņu muižas peldvieta.
Dvaru muižaTo Gailīšu pagasta ļaudīm pastāstīja muižas bijušais mantinieks Zigfrīds Auziņš, kurš 1939. g. 11. decembrī izceļoja uz dzīvi Vācijā. Tāt viņš parādīja liepas, kas esot iestādītas ar saknēm uz augšu. SIA "Uzvara_Lauks" darbnīcas un tirdzniecības centrs "Kamarde" atrodas uz bijušās Dvaru muižas zemes. Muižas nosaukums ir simbolisks, jo "Dvari" domāti kā vārti no Lietuvas Kauņas guberņas) uz Latviju (Kurzemes guberņa). Dvaru vārdu ir saglabājusi SIA "Uzvara-Lauks" kantora ēka. No pašas Dvaru muižas godības vēl ir saglabājusies srkano ļieģeļu saimniecības ēka. Turpat fonā slejas vidusskola, vien no pēdējām būvēm pagsta centrā.
Iespējams, ka dienas beigās no šejienes nemaz negribēsies braukt projām. Palieciet! Pārnakšņot varēsiet tepat omulīgajā viesu namiņā, kur ir iespēja arī brangi izsviedrēties pirtiņā.
Vakaru var pavadīt pie ugunskura netālajā telšu vietā "Pīrāgi". Tur ir arī brīvdabas estrāde.
Beidzot klāt arī slavenais sporta komplekss "Mūsa". Šeit notiek dažāda mēroga autosporta sacensības.
Blakus sporta kompleksam upes krastā var uzcelt teltis un atpūsties plašajā dižkokiem bagātajā Pamūšas parkā (7,2 ha).
Pamūšas muižaPamūšas muiža (Pommusch) piederēja grāfam P. fon der Pālenam, taču viņš to zaudēja ar 1920. g. Agrāro reformu. Pašlaik muiža ir apdzīvota, tajā iekārtoti dzīvokļi.
Pirms atstājat Gailīšu pagastu, vēl varat atpūsties un pārnakšņot atpūtas kompleksā "Klintis", bet, ja steidzaties, tad jums atvadu sveicienus mās "SOS Kinderdorf". Vēl kafejnīca "Bērzkalni" un ceļojums ir galā. Esam atkal pie Mūsas tilta.
Šī maršruta veicējiem atgādinām: lai nerastos domstarpības ar varas pārstāvjiem, ņemiet līdzi pasi, jo maršruts pārsvarā vijas pa pierobežas joslu.
Atbrauciet! Šeit patiešām ir interesanti.
* Pāces muiža nodota "SOS Kinderdorf".
2003

Atpakaļ