|
|
Igaunijas DA - Alūksne - Ottes dzirnavas - Cesvaine - Koknese - Lielvārde
| Maršrutu izbraukāja un informāciju apkopoja Ilze Kalpiņa un Andris Osiņš
(2003)
Publicējam saīsinātā veidā. | | Igaunijas DA | Munameģis - augstākais punkts Baltijas valstīs. Veru apriņķis, Rouge senleja - Rouge pagasts ir īpašs dabas brīnums ar saviem septiņiem dzidrajiem ezeriem, Lakstīgalu ieleju un Rusmē muižu. Vastseliina cietokšņa drupas liecina par izcīnītajām kaujām gadsimtu garumā starp vāciešiem, zviedriem un krieviem. Nav tālu jābrauc, lai nokļūtu Piusa upes dabas parkā - rezervātā. Piusa stikla smilts alas ir astoņas tukšas smilšu raktuves gaišajā devona smilšakmenī un apjoma ziņā tās ir daudz lielākas kā Riežupes smilšu alas. | | Alūksne | Ieceļojot atpakaļ Latvijā, mūs pārsteidz Alūksnes raj., Vosvu Dieva kalns - sena kulta vieta. Turpat, Dieva kalna galā tup Māras pēda - Māras pēdas akmens (2,7 m garš un 2,3 m plats), kas atrodas Vosvu Dieva kalna virsotnē.
Mēs dodamies nelielā ekskursijā pa Alūksnes pilsētu: strūklakas, pils un pilssala. | | Alūksnes jaunā pils | | | Ottes dzirnavas | Kalncempju pagasta etnogrāfiskajā muzejā "Ottes dzirnavas" būs ko darīt un redzēt. Katrs muzeja apmeklētājs var kļūt ne tikai par rudens lauku darbu vērotāju, bet arī līdzstrādnieku, piedaloties kulšanā un linu apstrādē, virvju vīšanā, jumta skaidu plēšanā. Var pacilat smago kalēja veseri smēdē, nobaudīt rudzu maizi, kaņepju sviestu un pēc senču receptēm brūvētu alu - tas viss muzeja darba laikā. Tomēr jāpiebilst, ka mēs bijām nedarbalaikā - visi vietējie jau ielīgoja Jāņus. Redzējām tā vakara lielāko Līgo ugunskuru un lielāko cilvēku pūli vienkopus. Aplūkojām apkārtni, izjautrojāmies šūpolēs šādās un tādās un klusu nozudām Stradu virzienā. Katrā ziņā tie bija pirmie Jāņi, kurus pavadām uz riteņiem. | | Jāņu rīts. No rīta jau viss rādās gaišākos toņos, es kopīgiem spēkiem ar Lilitu nopinam viņai vainadziņu. Pēc rīta izdarībām dodamies atpakaļceļā uz Rīgu, tikai caur Cesvaini. | | Cesvaine | Nelielie viduslaiku pils fragmenti pie jaunās pils ir vienīgie senā laika liecinieki. | | Cesvaines pils | Dižākais kultūrvides bagātinātājs bija Cesvaines pils, ko 2002. g. 5. decembrī nopostīja ugunsgrēks. Šajā pilī ir jūtama fon Vulfu aura - kliedz vai raudi, bet tā vien šķiet, ka O. Vācietis ir jau paredzējis šai pilij tādu likteni, kāds tas ir patreiz:
"Fon Vulfa pils,
Mani izglāba tava saimnieka skopums, -
Viņš drīkstēja žēlot un visu uz pasaules drīkstēja,
Bet saviem kalpiem un arī to pērējiem nedeva ēst,
Tāpēc peramais kliedz klusāk un rīkstes gurdenāk švīkstēja.
Fon Vulfa pils,
Man riebjas tavs mūra vaigs!
Tavi bēdīgie likteņi arī man zināmi.
Es tev pat nepieskaršos, - lai tevi nonāvē laiks,
Viņš tikai rīkojas lēnāk, bet dara to pašu, ko dinamīts." | | Koknese | Sena apdzīvota vieta pie divām upēm - Daugavas un Pērses. | | Koknese pilsdrupas | | | No Koknese līdz Lielvārdei jau vairs nav tālu, tomēr pa vidu piestājam Dzelmēs, lai garšīgi un lēti paēstu. | | Lielvārde | Te ir daudz senvietu, bet Daugavas krastā stāv vecā mūra pils. | | Lielvārdes pilsdrupas | | | Senlatviešu pils Lielvārdē | Pēc mākslinieka Agra Liepiņa ieceres ir tapusi XII. gs Lielvārdes valdnieka Uldevena senlatviešu pils. Aizsargsiena labajā pusē rekonstruēta pēc Mežotnes pilskalna, bet kreisajā - pēc Daugmales pilskalna arheoloģisko izrakumu materiāliem. Var izložņāt aizsargsienu ejas, iegulties virsaišu gultā, vingrināt roku kaujas cirvja mešanā. |
| | Atpakaļ |
|
|
.jpg&contenttype=jpeg "Bildes")
