Parki. Padure. Ķimale. Deksne
Pašiem savs daiļdārznieks
Par Padures pagasta parkiem runājam ar Melitu Jonasi, padurnieci kopš 1966. gada. No 1984. līdz 1990. gadam viņa bija parku daiļdārzniece. Pirms viņas Vija Raituma, amatus apvienojot, jauniešiem organizēja parku sakopšanas talkas un iekārtoja puķu dobi pie kantora.
Melitu pēc vidusskolas uz Bulduru tehnikumu mācīties par tehniķi – ainavu projektētāju un iekārtotāju nosūtīja Elmārs Mikāls, Lejaskurzemes izmēģinājumu stacijas direktors. Ar komandējumu stipendija bija par pāris rubļiem lielāka, bet pēc studijām bija jāatgriežas saimniecībā. Mācības ilga 2,5 gadus, vajadzēja iemācīties vadīt gan automašīnu, gan traktoru. Prakses pusgadā Siguldā Melitas grupa sāka iekārtot Dainu kalnu: sēja tur pirmo zālīti, apkopa mazās arhitektūras formas – tīrīja un krāsoja soliņus un šūpoles bērnu rotaļu laukumos.
Diplomdarbs – parka atjaunošanas plāns
Padures parks atrodas 9 km no Kuldīgas pa Ventspils ceļu paugura virsotnē un nolaidenā teritorijā ar nogāzi dienvidrietumu virzienā – skaistā vietā ar plašu skatu uz apkārtni. Uz parku ved vairākas alejas. Tā plānojums ir regulārs, ar vēlāk brīvi izvietotām koku un krūmu grupām un soliteriem, platība pašreiz – ap 3 ha. Tas veidots, domājams, 19. gs. 2. pusē, stādījumi papildināti 20. gs. sākumā un arī vēlāk. Parkā stādītas vietējās un svešzemju sugas. Šeit ir daudz kļavu, ošu, liepu, gobu, kā arī asinssarkanie grimoņi.
Melitas diplomdarbu vadīja ievērojamā parku speciāliste un jauks cilvēks Ilze Janele, kura kopā ar diplomandi staigāja pa Padures parku, pētīja, kas vēl saglabājies no senajiem kokiem un krūmiem, kā katrs audzis, iejuties un pārdzīvojis konkrētos apstākļus.
Tajā reizē Melita pirmoreiz ieraudzīja daļu svešzemju koku, par kuriem bija mācījusies tehnikumā. Eksoti: Sibīrijas baltegle (Abies sibirica), kalnu kļava (Acer pseudoplatanus), parastā zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum), Tunberga bārbele (Berberis thunbergii), parastā lazda ar sarkanbrūnām lapām (Corylus avellana "Fuscorubra"), parastais ligustrs (Ligustrum vulgare), izskatīgā ābele (Malus spectabilis (diametrs krūšu augstumā 64 cm, augstums – 15 m), melnais plūškoks (Sambucus nigra), īstais vīnkoks (Vitis vinifera).
Dārzniece un mašīnrakstītāja
Pieredzējusī speciāliste deva padomus, kā iztīrīt nevajadzīgās audzes, kā atjaunot stādījumus, arī ar apzāģēšanas metodi, lai tie dzītu atvases. I.Janele meitenei rādījusi savu pētniecisko darbu par šo tēmu (reizes četras biezāku), kur bijusi gan arhīvā pētīta parka vēsture, gan dažādi vecie plāni. Atmiņā palicis, ka laucē parka pusē akmens vāzē it kā auga dekoratīvas metāla agaves lapas, kas vēlāk kaut kur pazuda. Daļu parka jau skaisti bija sakopis biškopis Maigonis Emars.
Pēc studijām saimniecības vadība Melitu pieņēma par iecirkņa brigadieri ar algu 140 rubļu mēnesī un amata aprakstu, ka jāpilda daiļdārznieces pienākumi. Ziemā savukārt ar vienu pirkstu kantorī ar rakstāmmašīnu vajadzēja pārrakstīt dokumentus celtniekiem un direktora sekretārei.
Par brigadieri skolēniem
Saimniecības vadība nolēma, ka Melitai būs jāvada Padures pamatskolas skolēnu brigāde (ap 10 bērnu), kas darbosies daiļdārzniecībā. Zēni cirta krūmus un pļāva zāli, meitenes to grāba un savāca, ar dārza šķērēm un maziem zāģīšiem frizēja krūmus.
"Gribējās atjaunot pastaigu celiņus alejās. Šīs skolēnu grupiņas labi palikušas atmiņā, ar meitenēm izveidojās labas attiecības, kas joprojām saglabājušās, lai gan vecuma starpība (10 gadi ) tolaik šķita diezgan liela.
Parks bija stipri aizaudzis, centāmies tīrīt, bet pēc pāris gadiem jau viss atkal aizauga.
Teiku iedzīvotāji sūdzējās, ka aukstais vējš pāri dīķim izpūš dzīvokļus. Mēs nolēmām aizstādīt priekšā bērzus. Šie koki centrā pie jaunajām mājām ieauga un kuplo joprojām."
Pirmais kurss tikai ūdeni pienesa
Stāsta, ka agrāk – muižas laikā – Padures pils iebraucamais ceļš gājis taisni pāri upītei (tagad dīķim) un pievedis tieši pie parādes lieveņa, bet vēlāk jaunā aleja novirzīta pa labi, kā to redzam tagad.
Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, kad pilī atradās divgadīgā lauksaimniecības skola, audzēkņi ceļa malā skolas pusē (kur tagad veikals un bijušās mehāniskās darbnīcas) stādījuši ceriņus. Atbildīgo uzdevumu veikuši 2. kursa audzēkņi, bet 1. kurss drīkstējis tikai ūdeni pienest. Šo notikumu Melitai atstāstījusi kāda palīgstrādniece, kura toreiz bijusi pie ūdens nešanas. Papostītos zirgu vilkmes transporta laika stādījumus likvidēja mūsdienu ceļu uzturētāji, lai netraucē pārskatīt ceļu un lielo ātrumu laikmetā neapdraud satiksmes drošību.
Nerealizēta ideja
Laikā, kad Melita Jonase strādāja par daiļdārznieci, ciemā radās ideja Padures parka aleju, pret kuras liepām traģiski beidzies dažs labs brauciens, padarīt par gājēju celiņu. Īpaši burvīgs šis šaurais, zaļais tunelis bija vasarās. Kopsaimniecību tehnika, tai skaitā platie druvu kuģi – labības kombaini – un citi mehanizētie transporta līdzekļi, pēc ieceres pārvietotos divās joslās otrpus alejai – pa vienu pusi prom, pa otru atpakaļ.
Tā kā tas bija nopietns un dārgs darbs – izveidot īstus ceļus pa laukiem, vispirms satiksmes apstākļu uzlabošanai astoņdesmito gadu beigās noasfaltēja brauktuvi cauri alejai.
Tagad, kad zeme ir privātīpašums un viss maksā tik, cik tas maksā (ak, vai!), šķiet, ka šī ideja tā arī nekad netiks realizēta.
Sadarbojās ar Ķimales skolu
"Ķimales parku toreiz apsaimniekoja skola – man tikai vajadzēja aizbraukt un pakonsultēt – kā sakopt, ko pārveidot. Tas bija kopts parks, kas atrodas 11 km no Kuldīgas pa Ventspils ceļu samērā līdzenā vietā starp strautiņu un lielceļu. Muižas ēkā iekārtota Padures pamatskola. Parka platība – 5,3 ha. Uz dienvidrietumiem no muižas ēkas teritorija terasēta, risinājums brīvs, ar tālām skatu perspektīvām. Kā visos mūsu parkos, arī šeit aug vietējie un svešzemju koki un krūmi. No vietējo sugu kokiem daudz kļavu, melnalkšņu, ošu, ievu, liepu, gobu un vīksnu, nedaudz ozolu, kā eksoti minami: Eiropas baltegle (Abies alba), Krievijas lapegle (Larix russica), zaļā Mensjesa duglāzija (Pseudotsuga menziesii), zilganā duglāzija (Pseudotsuga var glauca), Tumberga bārbele (Berberis thumbergii), pūkainais neīstais jasmīns (Philadelfus pubescens), balzama apse (Populus balzamifera), baltais vītols (Salix alba" Sericea"), sarkanais plūškoks (Sambucus racemosa), Ungārijas ceriņi ( Syringa josikaena), platlapu liepa (Tilia platyphyllos) un citi.
Vasarās apkopu aleju, saimniecība deva traktoru, ar ko aizvest izzāģētos zarus. Toreiz aleja bija labākā stāvoklī – tagad tā kļuvusi pavisam reta."
Deksnes parkā daudz pārvērtību
"Deksnes parks bija neliels, bet ļoti aizaudzis ar lazdām, tās aizvācām, lai parks kļūtu caurskatāmāks, nevis kā džungļi.
Parka austrumu malā auga grimoņu krūmi, to tumšsarkanie stumbri veidoja skaistus ornamentus uz baltā sniega fona. Ļoti žēl, ka tagad, paplašinot parka teritorijā ierīkoto ražotni, tie pilnībā iznīcināti.
Kantora priekšpusē regulāri pļāvām zāli un kopām puķes. Viena dobe jau pastāvēja, otru ierīkojām pie krustojuma, kur bija vairāki lieli akmeņi. Atveda un starp tiem iebēra melnzemi, kurā iestādījām vienkāršas, lauku videi raksturīgas puķes. Man palīgos bija norīkotas dažas sievietes, kuras palīdzēja stādīt. Puķu stādus un kociņus pirkt ar kravas auto braucām uz Tukumu un Bulduriem.
Sadarbībā ar mežkopi Ilgu Treiju toreiz paveicu savu lielāko un redzamāko darbu – pabeidzām stādīt Deksnes aleju. Man pašai bija arī mietiņi, pie kuriem kociņus siet, tie bija jākrāso. Toreiz jau gaidīju bērniņu un no krāsas smakas kļuva ļoti, ļoti nelabi.
Pa šiem 20 gadiem mietiņi nopuvuši, bet koki izauguši lieli. Arī parkā daudz kas pārveidojies, atklāts piemiņas akmens represētajiem."
Atbrauca kursa biedre
Melita Jonase, kura tagad strādā auto rezerves daļu veikalā un reizēm kādu nieku palīdz servisā, atceras:
"Pamazām ķērāmies klāt parku sakopšanai, bet sāka paplašināties ģimene, nāca juku laiki, un, protams, pirmo atlaida daiļdārznieci. Reiz atbrauca kursa biedrene no Bulduru tehnikuma laikiem, bija patiess prieks parunāt par daiļajiem dārziem, zināt, ka kāds vēl domā tāpat, jūt to pašu, ko es.
Tagad, kad pagasta ļaudis saņēma KNHM projekta naudu bērnu rotaļu laukuma iekārtošanai, arī mani paaicināja konsultēt par apkārtnes labiekārtošanu. Arī šajā nozarē daudz kas mainījies – nākuši klāt jauni augi, ieviesušies jauni nosaukumi, izveidojušies citi kompozīcijas principi."
Bet tomēr nemainīga palikusi dabīgā cilvēka tieksme – redzēt ap sevi kaut ko dzīvu, zaļu un ziedošu.
02.12.2008
Kurzemnieks
Autors: Alise Volanska
Publicēšanas datums: Otrdiena, 2008. gada 26. februāris, 11. marts.
www.lursoft.lv
|
|
 Vadakstes muiža |
| |
 Failu krātuvīte |
| |
 Lietuvas pilis un muižas |