![]() |
![]() |
![]() |
||||||||||
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
||||||
![]() |
![]() |
|||||||||||
|
|
|||||||||||
Nepazaudēsim savas mājas! Tāšu muiža. 1998.g.Ilgus gadus novārtā pamesta, Tāšu muiža nu ir sagaidījusi ļaudis, kas ieinteresēti tās atdzimšanā. Pagājušā gada rudenī tika izveidota sabiedriska organizācija «Tāšu muižas fonds», kuras uzdevums - sakopt muižas kompleksu un mainīt cilvēku uzskatus par veco ēku restaurāciju un izmantošanu. Varbūt fonds dzīvību iedvesīs arī pašos Tāšos, kas šķiet Dieva un cilvēku pamesti? «Tāšu muižas fonda» («TMF») dibinātāji muižu atrada pavisam nejauši, apbraukājot vēsturiskos objektus Liepājas rajonā. Pagājušā gada rudenī sākās muižas apsekošana, uzmērīšana, darbu saplānošana. Tad arī radās doma dibināt sabiedrisko organizāciju «TMF». Fonda dalībnieki plāno iekonservēt vēsturiskās ēkas, saglabāt visu, kas laika gaitā veidojis ēkas materiālo un garīgo vidi. «Tāšu muižas fondā» šobrīd darbojas 10 cilvēku, palīdz arī Medzes pagasts, kura teritorijā atrodas Tāši. Fondu vada arhitekts Juris Zviedrāns, viņš strādā SIA «AIG» (arhitektoniskās izpētes grupa), Rīgā. Medzes pagasta padomes priekšsēdētājs Edvīns Cēbers gan «Ke» teica, ka fonda statūti vēl ir projekta līmenī, līdz ar to nav zināms, kam muiža īsti piederēs, tāpēc par konkrētu palīdzību vēl runāt nevarot. Šobrīd statūtus apspriež abu pušu juristi, bet pagasts tikmēr palīdz ar talciniekiem. Smaga problēma ir naudas ieguve muižas kompleksa atjaunošanai. Ir saņemti līdzekļi no valsts Pieminekļu aizsardzības inspekcijas pils jumta remontam. Šobrīd tie ir tikai 300 latu, taču fonda dalībniece Kristīne Veinberga cer, ka tas nebūs pēdējais inspekcijas ieguldījums šajā projektā. Tā nu sanāk iztikt pašu spēkiem. Tiek izstrādāts projekts, kas atvieglotu naudas meklēšanu. Vēlēšanos palīdzēt ir izteikusi arī kāda dzimusi tāšeniece, kas dzīvo ASV. Iecerēts muižas kompleksu veidot kā atklātu sabiedrisku centru, saglabājot autentisku dzīves vidi, kas piemērota šodienas cilvēka vajadzībām. «TMF» locekļi domā, ka tas ir veids, kā kultūrvides vērtības un tās sakopšanas pieredzi nodot plašiem sabiedrības slāņiem. Lai muižas komplekss atgrieztos sabiedriskās dzīves apritē, ēkās paredzēts izvietot funkcionāli atšķirīgas telpu grupas. Pils pirmā stāva zāles paredzēts izmantot izstādēm, sarīkojumiem, konferencēm un citiem sabiedriskiem pasākumiem. Pirmajā stāvā iecerēta arī kafejnīca, virtuve, labierīcības, noliktava. Pilī plānots iekārtot arī mēbelētas istabas. Telpās tiks veidoti dažādu laiku vēsturiski interjeri. Netālu esošajā pārvaldnieka mājā (tagad tur atrodas pasts un daži dzīvokļi) «TMF» cer iekārtot veikalu un mēbelētas istabas ar labierīcībām. Tam visam ir nepieciešama nauda. Ar fizisko spēku vien, protams, ir iespējams sakopt parku un iztīrīt ēkas. Taču šādiem perspektīviem plāniem nepieciešami prāvi kapitālieguldījumi, par kuriem, jāatzīst, neko konkrētu nebilda neviens no tiem, ar kuriem «Ke» sarunājās. Fonds gan savā informatīvajā izdevumā ir minējis vairākus līdzekļu iegūšanas veidus. Galvenais no tiem - objektu nodošana ilgtermiņa nomā ar abpusēji izdevīgiem noteikumiem. Fonds cer arī uz pagasta piešķirtajiem un biedru iemaksātajiem līdzekļiem, naudu, kas iegūta no dažāda veida saimnieciskās darbības, ziedojumiem un mērķziedojumiem noteiktu objektu vai detaļu restaurācijai. Latvijā jau darbojas Ungurmuižas fonds, kas pierādījis, ka muiža var atgūt savu vēsturiskā centra nozīmi. Līdz šim brīdim ar rīdzinieku gādību Tāšu muižā notikušas divas talkas. Tāšenieces Ilga Fridrihsone un Ilga Meiere gan teica, ka strādājuši gandrīz tikai atbraucēji vien. Tāpēc šīs nedēļas nogalē uz muižu aicināti visi, kas vēlas palīdzēt tai atkopties pēc ilgās aizmirstības. Vecie Tāšu iedzīvotāji labprāt piekritīšot pastāstīt, kā muižas ēkas izskatījušās senāk, lai tās varētu atjaunot, cik vien iespējams, precīzi. Tāšu muiža rakstos pirmoreiz minēta 1501. gadā. Atjaunojamā pils ēka uzcelta 1734. gadā. Līdz šai dienai saglabājies gandrīz viss ēku komplekss, tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. 1921. gadā pils ēkā ierīkoja skolu, tā darbojās līdz 1969. gadam. Pēc tam tur bijis kantoris, septiņdesmitajos gados pionieru nometni tur vēlējās iekārtot kombināts «Lauma», veica dažus remontdarbus, taču plāns iedzīvināts tā arī netika. Medzes pagasta nostūrī mītošie Tāši ir veci un noguruši. Kopš «kolhozu laiku» beigām nevienu tā īsti vairs neinteresē pat tas, vai ceļi tur maz ir izbraucami. Šobrīd tur nav arī veikala, bet šo jautājumu gan drīz atrisināšot uzņēmējs no Kapsēdes. Vēl darbojas pasta nodaļa. Liepājas pasta priekšnieks Aivars Sproģis apgalvoja, ka tuvāko mēnešu laikā nekas arī nemainīšoties. Tāšos dzīvo daudz vecu cilvēku, kuri ir jau mūža novakarē, viņiem ceļš līdz pagasta centram ir par tālu jau daudzus gadus. Jauni zemnieki šajā pusē saimniekot nebūt neraujas. Esot tur, atkal nāca prātā, ka reformu un optimizācijas iniciatori piemirsuši tos ļaudis, kas dzīvo patālāk no centriem un maģistrālēm. Tāši ir noguruši. Taču tāšenieki vēl aizvien sevi par tādiem apzinās un ļoti lepojas ar savu pili. Varbūt šī informācija būs aizskārusi kādu dziļu stīgu izbijušu tāšenieku sirdīs, viņi atcerēsies un apzināsies, no kurienes nāk, un palīdzēs pilij atkal izslieties. Mēs visi taču nākam no savām mājām. Tā, kā bijis, jau vairs nekad nebūs. Tomēr tāpēc mēs nedrīkstam ļaut savām mājām pazust aizmirstībā. Ne Tāšos, ne citviet Latvijā, kur mazās «astītes», kas paliek lielo pagastu nomalēs, šķiet, nevienu vairs neinteresē. 19.11.2009 Kurzemes Ekspresis
|
|
|||||||||||
| © 2003 - 2009 Latvijas Piļu un Muižu asociācija | ||||||||||||