Pamazām sākam izprast vērtības

Ziemā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes reģionālās nodaļas inspektoriem darba nav mazāk kā vasarā. "No pirmdienas septiņos Vidzemes bijušajos rajonos esam pieci inspektori. Vēl iepriekšējā gadā bijām seši," saka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja, galvenā valsts inspektore Vilma Platpīre un piebilst, ka inspektoru uzraudzībā ir ap 1900 ēku, mākslas, arhitektūras, arheoloģijas, vēstures pieminekļu. Noteiktā laikā šie objekti ir jāapseko. "Darba apjoms nav samazinājies, bet palielinājies. Salīdzinājumā ar agrākiem gadiem īpašnieki kļuvuši ieinteresētāki. Veidojas sadarbība. Cenšamies paši braukt pie īpašniekiem dot padomus, informēt, lai viņiem nav jābrauc uz Cēsīm," stāsta galvenā valsts inspektore.

Jaunajos novados veidojas domubiedru grupas, pašvaldībās ir darbinieki, kuri jau laikus sazinās ar inspekciju, informē, ko domā darīt turpmāk, cenšas saskaņot iecerēto. "Veidojas pozitīva sadarbība," atzīst Vilma Platpīre un uzsver, ka ar mūsu novada pašvaldībām sadarbība ir ļoti laba. Pašvaldības savukārt par būtisko pieminekļu aizsardzībā informē iedzīvotājus.

"Pamazām mainās īpašnieku attieksme pret pieminekļiem. Ir daudz labu paraugu, kā, izmantojot inspekcijas Kultūras pieminekļu izpētes, restaurācijas un glābšanas programmas piešķirto finansējumu, kāds objekts sakopts. Daudzi soli pa solim, neieguldot lielus līdzekļus, sakopj savus īpašumus. Saprotams, lai atjaunotu un restaurētu, nepieciešama liela nauda, bet daudz ko var izdarīt pašu spēkiem. Kaut sakopt mājas apkārtni, nopļaut zāli, lai pavasarī nav problēmas ar kūlu, aiztaisīt jumtā kādu caurumu. Lielākus darbus darīt vēlāk," domās dalās Vilma Platpīre un piebilst, ka īpašnieki ieinteresēti visu precīzi zināt. Inspektori objektus apseko kopā ar īpašnieku, nepieciešamības gadījumā, ja kas mainījies, norāda tā atrašanās vietu dabā, kā arī pārrunā kultūras pieminekļa kopšanas, uzturēšanas darbus, lai netiktu pārkāpti normatīvie akti kultūras pieminekļu aizsardzībā.

Tie, kuri apzinās, ka nespēj apsaimniekot pieminekli, vismaz tuvākajā laikā sakopt, to bieži vien pārdod. Kultūras pieminekļiem cena tiek uzturēta maksimāli augsta. Tie ir vērtība, pret kuru izturas ar bijību, pietāti, saudzību. To cena nekad nebūs tāda kā blokmājām. Ja īpašums pieder cilvēkam, kurš saprot tā vērtību, tad viss ir kārtībā. "Vecpiebalgā Vēverciemā Ilga Lazdiņa "Lejas Vēveros" ar inspekcijas finansiālu atbalstu ēkai nomainīja daļu skaidu jumta ieseguma. Ja jumts kārtībā, tad citi darbi kādu laiku var pagaidīt. Pērn Cēsīs sv. Jāņa baznīcā restaurēja vitrāžas, Raunā nostiprināja pilsdrupas, Līgatnē tika veikta vēsturiskā izpēte - tie tikai daži labie piemēri, kas liecina, ka arī tagad, kad tik daudz runā par naudas trūkumu, ar valsts atbalstu var kaut ko izdarīt," stāsta valsts galvenā inspektore un turpina: "Diemžēl ir arī pieminekļi, par kuriem īpašnieki pienācīgi nerūpējas, un tie pamazām iet bojā. Kaut vai Straupes zirgu pasts un Veismaņu muiža. Ar īpašniekiem esam daudz runājuši, viņiem dialogs nav pieņemama saziņas forma."

Diemžēl darba ikdienā pērn bijuši arī nepatīkami pārsteigumi, kuros vainojama cilvēku neizpratne par vērtībām.

Kādā dzīvoklī, kas atrodas vecajā Drabešu muižas ēkā, bija podiņu kamīns. Saimniecei radās problēmas ar apkuri. Meistari pārbaudījuši, atzinuši, ka ir tehniskas problēmas un kamīnu vairs lietot nevar. Tā kā ēka pieder pašvaldībai, inspekcija pašvaldībai atgādināja, ka kamīns jāsaglabā. Bet viss notika, kā dažkārt dzīvē. Cēsu muzejs bija ieinteresēts šo kamīnu iegādāties, tā demontēšanai pieaicinot kvalificētus speciālistus , bet… pašvaldība, nesaskaņojot ar inspekciju, tā demontēšanu uzticēja vīriem, kuriem demontēt vai lauzt bija viens un tas pats. Tagad sabojāto podiņu gabali ir muzejā. "Kāpēc tā notika? Cilvēkiem zudusi vērtību apzināšanās, vecs viņiem ir vecs. Šis kamīns bija zaudējis funkcionālo vērtību, bet nebija zudusi vēsturiskā un mākslinieciskā vērtība. Kamīns bija liels, istabā aizņēma vietu. Kad ieradāmies apsekot, sienā bija liels caurums, citā telpā nokrauti neprofesionālas demontāžas rezultātā stipri bojāti krāsns podiņi," stāsta Vilma Platpīre un uzsver, ka mājas īpašniekam - pašvaldībai - tika noformēts protokols un nācās maksāt sodu par kultūras pieminekļa iznīcināšanu. Bet bija taču iespēja apkures problēmas dzīvoklī atrisināt citādi.

Pavasarī inspektoriem zvanīja Sārumkalna pilskalna īpašniece. Viņa atradusi pilskalna plakumā izraktu bedri. "Tā bija liela. Ziņojām policijai. Esmu pārliecināta, ka mantrači tur neko neatrada, iespējams, īpašnieki izbaidīja," domās dalās valsts galvenā inspektore un atzīst, ka ieraudzīt izrakto bedri bijis nepatīkami, jo līdz šim šķitis, ka melnie arheologi darbojas citos reģionos.

Aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts ik gadu tiek papildināts ar jauniem objektiem. Diemžēl daži no tā tiek izņemti. Cēsīs Rīgas ielas 15. nama durvis un fasādes dekoratīvās apdares detaļas vairs nav pieminekļu sarakstā, tās nodotas uzglabāšanai Cēsu muzejam. Mājas sen vairs nav. Iesniegti dokumenti, un šogad aizsargājamo pieminekļu sarakstā tiks iekļauti K.Skalbes "Saulrieti" un Sila krogs Vecpiebalgas novadā. Janvāra sākumā inspektori apsekojuši vecās skolas ēku, Cepļu saiešanas namu un Veco kapu kapliču Vecpiebalgā. Nākotnē šīs ēkas, iespējams, iekļaus aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Līdz ar to īpašniekiem šo objektu atjaunošanai un saglabāšanai pastāv iespēja saņemt valsts finansiālu atbalstu. Kaut nelielu, bet tomēr.

Vilma Platpīre datora ekrānā rāda aizsargājamos kultūras pieminekļus. Par katru objektu apsekošanas reizē top vairākas bildes. Tās kopā ar aprakstiem glabājas gan Pieminekļu dokumentācijas centrā Rīgā, gan arī Cēsīs - inspekcijas reģionālajā nodaļā. "Gadās, ka īpašnieks ēku pārdod, pēc laika bijušā īpašnieka bērni, mazbērni to atpērk, un viņus interesē, kā bijis kādreiz. Fotogrāfijas ir liecības. Gadās jau arī bezkaunīgs īpašnieks, kurš kaut ko nepareizi izdarījis un noliedz, ka kādreiz bijis citādāk. Tad parādām fotogrāfiju," ikdienas darba nianses atklāj Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja, galvenā valsts inspektore Vilma Platpīre un piebilst - tikko sniega sega saruks, inspektori intensīvi brauks apsekot aizsargājamos kultūras pieminekļus. Ziemā sniegs daudz ko noslēpj. Arī īpašnieku neizdarības un labos darbus.

29.01.2010

Druva
Autors: Sarmīte Feldmane
Publicēšanas datums: piektdiena, 2010. gada 29. janvāris.
Rubrika: Daba (6. lpp.)
Saite: http://news.lv/Druva/2010/01/29/Pamazam-sakam-izprast-vertibas
www.lursoft.lv

Ungurmuiža

Failu krātuvīte

Lietuvas pilis un muižas