Tulkošanu no latviešu valodas uz angļu valodu nodrošina Tilde Tulkotājs Tilde
Tulkošanu uz citām valodām nodrošina Google Tulkotājs
Lietotājiem
Lietotājiem
Apceļošanas akcija “APMEKLĒSIM BALTIJAS MUIŽAS – SVINĒSIM KOPĀ”.
Latvijas Piļu un muižu asociācija
Unikālais piļu un muižu kultūras mantojums sevī glabā vērtības, atklājot jaunas un jaunas liecības par savas patības apzināšanos. Saglabājamas un nododamas nākamajām paaudzēm kā sociālekonomiskās izaugsmes potenciāls

Jaunumi

Izaicinājums nav atbilst tikai pašreizējām prasībām, bet arī tām, kas būtu nākotnes projektos, lai kādās formās tie nāktu.
400300
Latvijas Piļu un muižu asociācija LV 131 164
19-09-2018

Atskats uz Latvijas Piļu un muižu asociācijas pieredzes apmaiņas braucienu

Atskats uz Latvijas Piļu un muižu asociācijas pieredzes apmaiņas braucienu

Latvijas Piļu un muižu asociācijas biedru un draugu grupa ir atgriezusies no ikgadējā pieredzes apmaiņas brauciena, kas šogad veda uz Igauniju.
 
Braucienā, kurā mūs pavadīja  Igaunijas Muižskolu asociācijas viceprezidente Riin Alatalu, apmeklējām  14 Igaunijas muižas – Allikukivi, Arkna, Esna, Kiltsi, Koeru Aruküla, Kolga, Luke, Olustvere, Palmse, Põhjaka, Puurmani, Sangaste, Vao, Vihula –, kas atšķīrās no juridiskā statusa un īpašuma piederības viedokļa, bija ļoti daudzveidīgas no funkcionālās izmantošanas aspekta un atradās gan dažādās atjaunošanas stadijās, gan bija pilnībā restaurētas. Iepazinām arī jaukus, viesmīlīgus un entuziasma pilnus muižu ļaudis, kuri darbojas šajā kultūras mantojuma jomā. 

Latvijas Piļu un muižu asociācija LV 131 164
18-09-2018

Lūznavā aizritēja reģionālā diskusija par Latgales ainavu dārgumiem

Lūznavā aizritēja reģionālā diskusija par Latgales ainavu dārgumiem

2018. gada 11. septembrī Lūznavas muižas Kulturys škiuņs uzņēma Latvijas valsts simtgades pasākuma “Reģionu dienas” aktivitātes “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” reģionālās diskusijas dalībniekus. Viņus sveica muižas saimnieks, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs. Tāpat klātesošos uzrunāja Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Maksimovs un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Kristīne Kedo.Pasākuma laikā bija iespēja atskatīties uz līdz šim paveikto. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Telpiskās plānošanas politikas nodaļas vecākā eksperte Dace Granta īsi pastāstīja par aktivitātes posmiem no 2017. gada jūnija un sasniegtajiem rezultātiem. Latgales plānošanas reģiona pašvaldības un iedzīvotāji bija vieni no aktīvākajiem ainavu dārgumu pieteicējiem, visaktīvākie balsotāji un arī labprāt dalījās ar vēsturiskajām fotogrāfijām, stāstiem un liecībām no ģimenes un iestāžu arhīviem par 10 Latgales reģiona ainavu dārgumiem.Informācija pārpublicēta no Latgales Plānošanas reģiona mājaslapas https://lpr.gov.lv/

Latvijas Piļu un muižu asociācija LV 131 164
02-09-2018

Anitras Bērziņas gleznu izstāde “No augusta līdz novembrim”

Anitras Bērziņas gleznu izstāde “No augusta līdz novembrim”

„Lai sāktu gleznot jau tādā apzinātā vecumā, tu ļoti rūpīgi ar sevi parunājies. Sev konkrēti jāpasaka‐ ko es darīšu, kas es esmu. Un es sev atbildēju, ka esmu gleznotāja. Pārdroši? Jā! Ja nekad neesi gleznojis. Stikls, tā ir lietišķā māksla. Stiklā, ja vēlies realizēt savu ideju, tu vairāk esi menedžeris. Ar stiklu nevar strādāt katru dienu. Glezniecībā katru dienu tu vari attīstīt savu prasmi, noskaidrot sev būtiskos jautājumus." – tā par sevi teic māksliniece.

 

Latvijas Piļu un muižu asociācija LV 131 164
02-09-2018

Ildzes Oses personālizstāde Jaunmokās

Ildzes Oses personālizstāde Jaunmokās

           Gleznu izstāde “Zied. Vienmēr.” – mākslinieces pirmā personālizstāde Latvijā. Tas ir stāsts par ziedu klātesamību mākslinieces ikdienā ik brīdi – vienmēr. Pat ja tie neatrodas fiziski blakus, tie vienmēr atrodami Ildzes gleznās, idejās un prātā. Daba ir mākslinieces lielākais iedvesmas avots – augi, dzīvnieki un kalni ir mākslinieces vismīļākie “modeļi”. Viņa nebaidās lietot košas krāsas un grafiskus motīvus, un eksperimentēt ar objektu sasvstarpējām proporcijām, kā rezultātā rodas koši fantāzijas darbi ar hiperreālisma vēsmām.

 
 

Latvijas Piļu un muižu asociācija LV 131 164
29-08-2018

Lūznavas muižas jūgendstila tērpu kolekcija piedalījās modes parādē

Lūznavas muižas jūgendstila tērpu kolekcija piedalījās modes parādē

18. augustā Rīgā, kultūras pilī "Ziemeļblāzma" modes zīmols "Mayra" aicināja uz pirmo Jūgendstila modes parādi, kurā piedalījās arī Lūznavas muižas pārstāvji, atrādot tērpus no topošās jūgendstila tērpu kolekcijas. Modes parādē kopā bija iespēja redzēt 100 tērpu kolekciju, kurā iekļautas vairākas tērpu apakškolekcijas-gan paša modes zīmola "Mayra" radītie tērpi, gan amatieršuvēju kolekcijas, gan vieskolekcijas no Krievijas un Ukrainas, kā arī jūgendstila tērpi no Lūznavas muižas un Limbažu novadpētniecības muzeja. Lūznavas muiža atrādīja četrus Rasas Deksnes veidotos un šūtos tērpus no topošās jūgendstila tērpu kolekcijas. Piedalīšanās Jūgendstila tērpu modes parādē ir iesākums plašākam darbam-Lūznavas muiža iecerējusi muižas stāstu papildināt arī ar tērpu kolekciju, kura tiks izmantota gan praktiskiem mērķiem-vadot pasākumus, ekskursijas, dejojot tā laika dejas, gan arī kā ieskatu 20. gadsimta sākuma laika dzīvesstilā. Šobrīd kolekcijas papildināšanai ir uzrunāta arī māksliniece Ināra Apele, kura veido skiču kolekciju gan sieviešu, gan vīriešu muižas tērpiem gan ikdienas, gan svētku gadījumiem. 

Latvijas Piļu un muižu asociācija LV 131 164
23-08-2018

Noslēdzies astotais Laikmetīgās dejas festivāls „VIDES DEJA”

Noslēdzies astotais Laikmetīgās dejas festivāls „VIDES DEJA”

11. augustā ar deviņām vides dejas performancēm un piecām dejas izrādēm no Latvijas, Igaunijas un Ungārijas Lūznavā, pulcējot vairāk nekā 70 festivāla dalībnieku, noslēdzās nu jau astotais Starptautiskais Laikmetīgās dejas festivals "VIDES DEJA". Festivāla publiskās programmas ietvaros notika laikmetīgās dejas un latviešu dejas danču vakars, filmu vakars, kurā bija iespējams noskatīties filmu par horeogrāfu Sašu Valcu (Sasha Waltz, Vācija) un horeogrāfa Andželēna Prežokēža (Angelin Preljocaj, Francija) sadarbību ar komponistu Karlheincu Štokhauzenu (Karlheinz Stockhausen), kā arī notika meistarklases festivāla māksliniekiem un apmeklētājiem. Šī gada festivāla vides dejas performances iestudēja horeogrāfi Rūta Ronja Pakalne, Eva Kronberga, Mari Ri Shirotsuki, Guntis Spridzāns, Mārtiņš Līdaks, Lilija un Edgars Lipori, kā arī viesmākslinieks Laszlo Fūlop no Ungārijas.
Vairāk informācija par festivalu "VIDES DEJA" mājaslapā www.videsdeja.lv un Lūznavas muižas mājaslapā www.luznavasmuiza.lv

Latvijas Piļu un muižu asociācija LV 131 164
03-05-2018

Lūznavas muižā atklāta jauna notikumu vieta - “Kulturys škiuņs”

Lūznavas muižā atklāta jauna notikumu vieta - “Kulturys škiuņs”

21. aprīlī ar pasākumu virkni Lūznavas muižā tika svinēta muižas trešā dzimšanas diena kopš muižas atklāšanas pēc vērienīgajiem atjaunošanas darbiem, atklājot jaunu notikumu vietu muižas kompleksā "Kulturys škiuņs".
Pasākumi aizsākās ar lietuviešu keramiķes Daivas Ložītes darbu izstādes un Mikalojus Konstantina Čurļoņa gleznu reprodukciju izstādes atklāšanu, turpinājumā koncertstāstā "Tas viņš. Čurļonis!" izcilo lietuviešu komponistu un mākslinieku laikabiedru atmiņās muzikāli izstāstīja Čurļoņa mazmazdēls, pianists Roks Zubovs un viņa sieva, pianiste Sonata Zuboviene. Lietuviešu mākslinieku un komponistu Mikaloju Konstantinu Čurļoni (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis,  1875 - 1911) vēsturiski ar Lūznavas muižu saista muižnieku Kerbedzu dzimta - tās īpašumos slavenais lietuvietis savulaik radis iedvesmu un atpūtu, bet simbolisko draudzības ceļu mūsdienās ļauj turpināt Čurļoņa mazmazdēls Roks Zubovs, ar kura gādību nu jau trešo gadu aprīlī Lūznavā notiek Čurļonim veltīts pasākums, kurš šajā reizē ir arī sveiciens Lietuvai 100. dzimšanas dienā.
Pasākuma kulminācija bija "Kulturys škiuņa" atklāšana. Pēc pamatīgas pārbūves durvis vēra vēl viena kultūras notikuma telpa Lūznavas muižas kompleksā - Kulturys škiuņs, kas būs jauna vieta sabiedrisko pakalpojumu un kultūras notikumu īstenošanai - ēku būs iespējams izmantot kā vasaras kino zāli, piknika, radošo meistardarbnīcu, izstāžu, izglītojošu aktivitāšu, koncertu un citu notikumu norises vietu. Šķūņa atjaunošana ir netradicionāls, bet saturiski papildinošs muižas kompleksa teritorijas attīstības dažādotājs un veicinātājs, ļaujot izmantot ne tikai kompleksa kunga māju, bet arī citas ēkas.
                                                                                                                                         Teksts: Diāna Selecka (Rēzeknes novada pašvaldība)

 

CMS v.2.2 © ITrisinājumi.lv 2017, RixtelLab 2014

Mājas lapu izstrādāja ITrisinājumi.lv. Rixtel Lab.