Jaunumi :: PILIS UN MUIŽAS

Asociācijai divi jauni biedri

Par Latvijas Piļu un muižu asociācijas biedru šodien uzņemta nesen restaurētā romantiskā jūgendstila pērle - Rēzeknes novada pašvaldības Lūznavas pagasta pārvaldes struktūrvienības Lūznavas muiža, kas atkal kļūst par nozīmīgu mākslas un kultūras centru nu jau starptautiskā līmenī, un SIA “Odzienas muiža” apsaimniekotā Odzienas muiža, kas zināma ar atdzimstošo neogotikas stila pili, viesu namu “Odzienas Krogusmāja” un Pilsbrūzī ražoto alu un kvasu.

LPMA, 09.02.2016.

Balvu muižai 250

Valentīndienas noskaņas Skrundas muižā

Valentīndienas noskaņās 13. un 14.februārī no plkst.18.00 - 22.00 Jūs gaidīs Skrundas muižā, lai baudītu jauku, mīlestības pilnu vakaru sveču gaismā un romantiskas ģitārmūzikas pavadījumā kopā ar Gintu Smuko!

2015.gads Latvijas Piļu un muižu asociācijai noslēdzies ar labiem jaunumiem

Valsts kultūrkapitāla fonda konkursa mērķprogrammas "Profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts" ietvaros Latvijas Piļu un muižu asociācijas iesniegtajam projekta pieteikumam Kultūras mantojuma nozarē piešķirts finansējums 8000 EUR apmērā. Šāds atbalsts minētajā nozarē ir piešķirts vēl tikai vienai no 12 atbalstītajām NVO.

Tāpat priecē, ka asociācijā ir iestājusies Svitenes pils, kurā atrodas Mākslas skola - Pilsrundāles vidusskolas struktūrvienība. Tādējādi kopīgais uzņemto biedru skaits 2015.gadā ir septiņi.

Noslēdzies ar Saldus novada pašvaldības projekta fonda atbalstu īstenotais biedrības “Mēs – Jaunaucei” projekts “Jaunauces pils kultūrvēsturiskais mantojums1815. – 2015.”

Projekta mērķis bija atzīmēt pils 200. gadadienu kopš uzsākta pils celtniecība un iepazīstināt sabiedrību ar pils vēstures notikumiem, sniegt ieskatu pils restaurācijas projektos.

Noslēdzies ar Saldus novada pašvaldības projekta fonda atbalstu īstenotais biedrības “Mēs – Jaunaucei” projekts “Jaunauces pils kultūrvēsturiskais mantojums1815. – 2015.”

Projekta mērķis bija atzīmēt pils 200. gadadienu kopš uzsākta pils celtniecība un iepazīstināt sabiedrību ar pils vēstures notikumiem, sniegt ieskatu pils restaurācijas projektos. Projekta centrālais notikums bija 11. decembra seminārs, kurš kopā pulcināja jaunaucniekus, restauratorus un Saldus novada pašvaldības amatpersonas. Semināra priekšlasījumā “Jaunauces pils vēsture. Īsais kurss” vēsturniece Lūcija Siliņa iepazīstināja ar pils nozīmīgākajiem laika posmiem, notikumiem un personībām, kas vākti pa kripatiņai gadiem ilgi, izmantojot dažādus vēstures avotus – literatūru, dokumentus, atmiņas, fotogrāfijas.
Unikāls un interesants avots ir ievērojamā baltvācu mācītāja un zinātnieka Augusta Bīlenšteina māsas Sofijas rakstu krājums “Sofijas Štrimpelas atmiņas par savu jaunību līdz 1845. gadam”, kurā lasāmi gan Jaunauces pils telpu apraksti, gan dažādu notikumu izklāsts par laiku, kad pils bija barona fon Ropa ģimenes māja. Piemēram, stāsts par to, kā 1833. gadā fon Ropu gatavojās sudrabkāzām, pieaicinot Francijā skolotu deju skolotāju, kas sešas nedēļas mācījis barona Ropa un viņa radu bērnus, lai ballē varētu dejot tā laika populārās dejas – mazurku, kadriļu un citas modes dejas. Sniegti telpu apraksti, kas ir nozīmīgs materiāls telpu mākslinieciski arhitektoniskajā izpētē.
Vērtīgi vēstures avoti ir pierakstītās jaunaucnieku atmiņas. Piemēram Emīlijas Blektes stāstījums par 1905. gada revolūcijas laika notikumiem Jaunauces pagastā. Revolūcija bija liktenīga daudzām Latvijas kungu mājām - ap 300 pilīm un muižām tika nodedzinātas. 1905. gada revolūcijā Jaunauces pils par mata tiesu tika paglābta no dedzināšanas. Barons ar ģimeni bija patvēries Jelgavā, pils pavāre Zariņa, kurai revolūcijas laikā bija uzticētas visas pils atslēgas, bija laba cilvēku pazinēja un prata sarunāties un pacienāt dedzinātgribētājus tā, ka dedzināšana aizmirsās.
Par otro lielo posmu Jaunauces pils vēsturē – skolas periodu no 1930. – 2009. gadam, protams, materiālu ir daudz vairāk, un tie jau ir apkopoti un 2010. gadā izdoti grāmatā “Bija… Jaunauces skola”.
Jaunauces pilij ir paveicies, jo juku laikos daudzkārt ir brīnumaini izdevies paglābties no bojāejas. Mēs mantojumā esam saņēmuši skaistu, vērtīgu namu – valsts nozīmes arhitektūras pieminekli un mūsu pienākums ir to apsaimniekot atbilstoši tā statusam.
Seminārā tika prezentēti vairāki restaurācijas projekti. Tikko noslēgusies zāles kupola griestu gleznojuma restaurācijas 2. kārta. Restauratore Zane Kēlere apmeklētājus iepazīstināja ar sarežģīto un grūto restaurācijas procesu. Vislielākais pārsteigums bija izpētes gaitā atklātie mākslinieku paraksti uz kupola dzegas un datējums: 1903. gada aprīlis. Mēs bijām domājuši, ka gleznojums saistāms ar pils celtniecības periodu. Zem tagadējā ornamenta, iespējams ir sākotnējais gleznojums, bet tas pirms jaunā krāsojuma tik rūpīgi ticis nomazgāts, ka saglabājušās tikai niecīgas atliekas, no kuru apskates nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus.
Zālē ir atjaunotas skaistās balto podiņu krāsnis, par to restaurācijas gaitu un vēl divām krāsnīm no citām telpām, kas šobrīd tiek restaurētas, pastāstīja restaurators Ojārs Grāvis. Arī viņam nācies saskarties ar izaicinājumiem, jo bija jāmeklē tehniski risinājumi, lai krāsnis būtu ne tikai skaisti interjera elementi, bet veiktu savu praktisko funkciju – sildītu telpas, jo pilī joprojām ir krāsns apkure, un tās apkures sezonā tiek izmantotas diendienā. Restauratori ir atraduši risinājumu, jo zāle, kurā kurina restaurētās krāsnis ir siltākā telpa pilī. Ar nepacietību gaidām nākamo divu krāšņu restaurācijas pabeigšanu.
Semināru kuplināja čellu duets Agates un Pētera Ozoliņu izpildījumā. Ar māksliniekiem bijām vienojušies, ka tiks atskaņota tikai tā mūzika, kas tapusi laikā, kad Jaunauces pils bija fon Ropu ģimenes māja. 19. gadsimta romantiskā mūzika uzbūra brīnišķīgu noskaņu, kuru turpināja seno tērpu parāde no Tukuma muzeja rekonstruēto tērpu kolekcijas ar muzeja direktores Agritas Ozolas komentāru. Modeļi bija muzeja darbinieki, kas izspēlēja nelielas ainiņas no 19. gadsimta personāžu dzīves situācijām. Tā kā mums kaimiņos ir Vecauces pils, kas tāpat kā Jaunauces pils ir Mēdemu dzimtas īpašums, aicinājām viņus ciemos. Zinājām, ka viņiem īpašumā ir mākslas zinātnieces Inas Līnas modelēti un rekonstruēti lauku muižnieku 1885. gada pastaigu tērpi un jauki, ka “Mēdemu pāris “ieradās vizītē Jaunauces pilī, lai tos demonstrētu. Tērpi – izcili meistardarbi, kuros perfekti izstrādātas pat vissīkākās detaļas. Inas Līnas priekšlasījums par 19. gadsimta modi bija aizraujošs ceļojums 19. un 20. gadsimta sākuma vēsturē, jo tērpu modi ietekmē gan zinātniskie atklājumi, gan ķīmiskās rūpniecības uzplaukums, gan sabiedriski politiski notikumi.
Jāpiebilst, ka seminārs notika skaisti dekorētās telpās, cenšoties ievērot 19. gadsimta telpu dekorēšanas tradīcijas, kurs apguvām pirms gada arhitektes Kristīnes Veinbergas vadībā. Telpu dekorēšana ir laikietilpīgs darbs – vītņu vīšana ir piņķerīga.
Semināra noslēgumā - mājas tortes baudīšana, par kuru mākslas zinātnieks Dainis Bruģis teica: “Garšīga – kā no lauku kāzām, un cik man liels gabals!”

Novembra pieredzes apmaiņas brauciens un konference Igaunijā

12. un 13. novembrī interesentu grupa no Latvijas Piļu un muižu asociācijas (Asociācija) devāmies braucienā uz Igauniju, Vānas muižu Harju apgabalā, lai piedalītos konferencē “Challenges facing rural school”, ko rīkoja Igaunijas Kultūras ministrija un Arhitektūras muzejs.

Novembra pieredzes apmaiņas brauciens un konference Igaunijā

12. un 13. novembrī interesentu grupa no Latvijas Piļu un muižu asociācijas (Asociācija) devāmies braucienā uz Igauniju, Vānas muižu Harju apgabalā, lai piedalītos konferencē “Challenges facing rural school”, ko rīkoja Igaunijas Kultūras ministrija un Arhitektūras muzejs.12. novembrī apmeklējām skolas, kas bija projekta dalībnieces un kurās investēts liels finansējums. Igaunijā pēc 1919. gada Agrārās reformas, tāpat kā Latvijā, daudzas skolas pārcēlās uz jauniem namiem – bijušajām kungu mājām. Tas ir liels izaicinājums – integrēt skolu kultūrvēsturiskā mantojuma objektā, jo jāsalāgo šķietami neiespējamais – izglītības iestāde ar ļoti striktām funkcionalitātes prasībām un unikālu valsts nozīmes kultūras matojumu, kura saglabāšanā un izmantošanā arī ir stingras prasības.
Un atkal nācās secināt, ka mūsu ziemeļu kaimiņi ir ne vien soli priekšā mums, bet vismaz - soļus desmit!
Ievērojami finanšu līdzekļi no Norvēģijas finanšu instrumenta un valsts finansējuma ir novirzīti “muižskolu” (tā igauņi sauc šādas skolas) restaurācijai un rekonstrukcijai.
Apskatījām četras muižskolas. Dažāda arhitektūra, interjeri, pieeja restaurācijai, bet visas ir atpazīstamas kā modernas skolas, kas prot novērtēt un izmatot mācību un audzināšanas darbā unikālo vidi un lepojas ar to. Gan skolotāji, gan skolēni zina sava nama vēsturi, vērtības. Katrai skolai ir savs individuāls risinājums. Vānas skolā tikai nedaudz telpu ir pilnībā restaurētas, vairumā telpu atsegti sākotnējie interjeri un iekonservēti, tos nerestaurējot, bet telpas nerada sajūtu, ka tās ir nepabeigtas.
Visas skolās bija silti un mājīgi, jo atjaunoti jumti, fasādes, restaurēti logi, durvis, sakārtotas apkures un vēdināšanas sistēmas, veiksmīgi risināta sanitārtehnisko mezglu izvietošana.
Restaurētās “muižskolas” arī 21. gadsimtā ir pagastu skaistākās celtnes, jo tām ir brīnišķīga arhitektūra, kas lieliski ierakstās lauku ainavā. Tās ir vides dominantes tiešā un pārnestā nozīmē, jo skolas – katra pagasta nozīmīgākā institūcija.

13.novembrī notika konference, kurā piedalījās dalībnieki no Igaunijas, Latvijas un Norvēģijas. Konferences mērķauditorija bija skolotāji un skolu direktori, lauku kopienu līderi un valsts un pašvaldību izglītības speciālisti. Konference bija rezumējums par vērienīga projekta “Manor Schools Programme” īstenošanas rezultātiem ar Norvēģu finanšu instrumenta atbalstu, kura rezultātā daudzas Igaunijas skolas, kas darbojas bijušo muižu ēkās, tika restaurētas.
No Latvijas konferencē uzstājas Asociācijas izpilddirektore Aira Andriksone, kura iepazīstināja ar situāciju Latvijas skolās, kas atrodas muižu ēkās, savukārt pieredzē par muižu, muižskolu un pašvaldību sadarbību dalījās Jelgavas novada pašvaldības Tūrisma attīstības projektu vadītāja Tabita Šķerberga. Lai sagatavotos konferencei, organizējām aptauju, kurā piedalījās tie Asociācijas biedri, kuri pārstāv skolas. Noskaidrojām, kāda ir skolu veiktspēja izpētes un restaurācijas projektu īstenošanā, kādas ir attīstības perspektīvas skolu tīklu optimizācijas apstākļos, kādas ir vēlmes iesaistīties sadarbības projektos nākotnē. Daži fakti no aptaujas: astoņu skolu pastāvēšana ir apdraudēta, astoņās skolās nav īstenots neviens izpētes vai restaurācijas projekts. Problēmas līdzīgas kā igauņiem, bet viņu veiksmes stāsts ir nozīmīgie ieguldījumi skolu restaurācijā un infrastruktūras uzlabošanā dažādu valsts un dažādu finanšu instrumentu programmu ietvaros.
Bez dzirdētā un redzētā konferencē, ļoti vērtīgs dāvinājums katram konferences dalībniekam bija projekta rezumējums grāmatā “From the upper class to classrooms”, kurā apkopota informācija par visām projektā iesaistītajām skolām, kas izmantojams kā ceļvedis, kā atrast gan restaurācijas labās prakses piemērus, gan labas lauku skolas Igaunijā.

Valija Barkovska, Zaļenieku komerciālās un arodvidusskolas direktora vietniece: “Mana ikdiena aizrit Zaļās muižas pilī, kur darbojas profesionālās izglītības iestāde. Savā ikdienas darbā apvienoju gan skolas mācību darba vadīšanu, gan pils vēstures popularizēšanu un mantojuma saglabāšanu.
Pieredzes apmaiņas brauciens uz Igauniju, kur tik koncentrētā veidā varēja aplūkot un iedziļināties Igaunijas kolēģu paveiktajā - objektīvo muižu vērtību saglabāšanā, garantējot ēku ilgtermiņa pastāvēšanu, izmantojot vienkāršo un sabiedrībai saprotamo skolas funkciju, dod jaunus spēkus un stimulu turpināt iesākto un ticēt, ka tas iespējams arī Latvijā.
Vienkāršā veidā redzētais pierāda, ka muižas ēka kā skola, ir tāds izmantošanas veids, kas ir savienojams ar vēsturisku interjeru restaurāciju un kvalitatīvu uzturēšanu, protams, ievērojot ļoti saudzīgu izmantošanu.
Galvenais ir neieslīgt sociālā apātijā, bet attīstīt pils nākotnes vīziju!”

Inguna Balcere, Asociācijas valdes locekle, bijušās Jaunauces pamatskolas direktore.

Starptautiskās konferences prezentācijas

Starptautiskā konference “Kultūras un tūrisma sinerģija – ekonomiskās izaugsmes, sociālo pārmaiņu un labklājības virzītājspēks” Dundagā prezentācijas jau ir pieejamas mūsu lapā.