Tāšu muiža

Mūsu biedru projekti

    Noslēdzies ar Saldus novada pašvaldības projekta fonda atbalstu īstenotais biedrības “Mēs – Jaunaucei” projekts “Jaunauces pils kultūrvēsturiskais mantojums1815. – 2015.”

Projekta mērķis bija atzīmēt pils 200. gadadienu kopš uzsākta pils celtniecība un iepazīstināt sabiedrību ar pils vēstures notikumiem, sniegt ieskatu pils restaurācijas projektos.
Projekta centrālais notikums bija 11. decembra seminārs, kurš kopā pulcināja jaunaucniekus, restauratorus un Saldus novada pašvaldības amatpersonas.  Semināra priekšlasījumā “Jaunauces pils vēsture. Īsais kurss” vēsturniece Lūcija Siliņa iepazīstināja ar pils nozīmīgākajiem laika posmiem, notikumiem un personībām, kas vākti pa kripatiņai gadiem ilgi, izmantojot dažādus vēstures avotus – literatūru, dokumentus, atmiņas, fotogrāfijas.
 Unikāls un interesants avots ir ievērojamā baltvācu mācītāja un zinātnieka Augusta Bīlenšteina māsas Sofijas rakstu krājums “Sofijas Štrimpelas atmiņas par savu jaunību līdz 1845. gadam”, kurā lasāmi gan Jaunauces pils telpu apraksti, gan dažādu notikumu izklāsts par laiku, kad pils bija barona fon Ropa ģimenes māja.  Piemēram, stāsts par to, kā 1833. gadā fon Ropu gatavojās sudrabkāzām, pieaicinot Francijā skolotu deju skolotāju, kas sešas nedēļas mācījis barona Ropa un viņa radu bērnus, lai ballē varētu dejot tā laika populārās dejas – mazurku, kadriļu un citas modes dejas.  Sniegti telpu apraksti, kas ir nozīmīgs materiāls telpu mākslinieciski arhitektoniskajā izpētē.
Vērtīgi vēstures avoti  ir pierakstītās jaunaucnieku  atmiņas. Piemēram Emīlijas Blektes stāstījums par 1905. gada revolūcijas laika notikumiem Jaunauces pagastā. Revolūcija bija liktenīga daudzām Latvijas kungu mājām  - ap 300 pilīm un muižām tika nodedzinātas. 1905. gada revolūcijā Jaunauces pils par mata tiesu tika paglābta no dedzināšanas. Barons ar ģimeni bija patvēries Jelgavā, pils  pavāre Zariņa, kurai revolūcijas laikā bija uzticētas visas pils atslēgas, bija laba cilvēku pazinēja un prata sarunāties un pacienāt  dedzinātgribētājus tā, ka dedzināšana aizmirsās.
Par otro lielo posmu Jaunauces pils vēsturē – skolas periodu no 1930. – 2009. gadam, protams, materiālu ir daudz vairāk, un tie jau ir apkopoti un 2010. gadā  izdoti grāmatā “Bija… Jaunauces skola”.
Jaunauces pilij ir paveicies, jo juku laikos daudzkārt ir brīnumaini izdevies paglābties no bojāejas. Mēs mantojumā esam saņēmuši skaistu, vērtīgu namu – valsts nozīmes arhitektūras pieminekli un mūsu pienākums ir to apsaimniekot atbilstoši tā statusam.
Seminārā tika prezentēti vairāki restaurācijas projekti. Tikko noslēgusies zāles kupola griestu gleznojuma restaurācijas 2. kārta. Restauratore Zane Kēlere apmeklētājus iepazīstināja ar sarežģīto  un grūto restaurācijas procesu. Vislielākais pārsteigums bija izpētes gaitā atklātie mākslinieku paraksti uz kupola dzegas un datējums:  1903. gada aprīlis. Mēs bijām domājuši, ka gleznojums saistāms ar pils celtniecības periodu. Zem tagadējā ornamenta, iespējams ir sākotnējais gleznojums, bet tas pirms jaunā krāsojuma tik rūpīgi ticis nomazgāts, ka saglabājušās tikai niecīgas atliekas, no kuru apskates nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus.
Zālē ir atjaunotas skaistās balto podiņu krāsnis, par to restaurācijas gaitu un vēl divām krāsnīm no citām  telpām, kas šobrīd tiek restaurētas,  pastāstīja restaurators Ojārs Grāvis. Arī viņam nācies saskarties ar izaicinājumiem, jo bija jāmeklē tehniski risinājumi, lai krāsnis būtu ne tikai skaisti interjera elementi, bet veiktu savu praktisko funkciju – sildītu telpas, jo pilī joprojām ir krāsns apkure, un tās apkures sezonā tiek izmantotas diendienā. Restauratori ir atraduši risinājumu, jo zāle, kurā kurina restaurētās krāsnis ir siltākā telpa pilī. Ar nepacietību gaidām nākamo divu krāšņu restaurācijas pabeigšanu.
Semināru kuplināja čellu duets Agates un Pētera Ozoliņu izpildījumā. Ar māksliniekiem bijām vienojušies, ka tiks atskaņota tikai tā mūzika, kas tapusi laikā, kad Jaunauces pils bija fon Ropu ģimenes māja. 19. gadsimta romantiskā mūzika uzbūra brīnišķīgu noskaņu, kuru turpināja seno tērpu parāde no Tukuma muzeja rekonstruēto tērpu kolekcijas ar muzeja direktores Agritas Ozolas komentāru. Modeļi bija muzeja darbinieki, kas izspēlēja nelielas ainiņas no 19. gadsimta personāžu dzīves situācijām. Tā kā mums kaimiņos ir Vecauces pils, kas tāpat kā Jaunauces pils ir Mēdemu dzimtas īpašums, aicinājām viņus ciemos. Zinājām, ka viņiem īpašumā ir mākslas zinātnieces Inas Līnas modelēti un  rekonstruēti lauku muižnieku 1885. gada pastaigu tērpi un jauki, ka “Mēdemu pāris “ieradās vizītē Jaunauces pilī, lai tos demonstrētu. Tērpi – izcili meistardarbi, kuros perfekti izstrādātas pat vissīkākās detaļas. Inas Līnas priekšlasījums par 19. gadsimta  modi bija aizraujošs ceļojums 19. un 20. gadsimta sākuma  vēsturē, jo tērpu modi ietekmē gan zinātniskie atklājumi, gan ķīmiskās rūpniecības uzplaukums, gan sabiedriski politiski notikumi.
Jāpiebilst, ka seminārs notika skaisti dekorētās telpās, cenšoties ievērot 19. gadsimta telpu dekorēšanas tradīcijas, kurs apguvām pirms gada arhitektes Kristīnes Veinbergas vadībā. Telpu dekorēšana ir laikietilpīgs darbs – vītņu vīšana ir piņķerīga.
Semināra noslēgumā - mājas tortes baudīšana, par kuru mākslas zinātnieks Dainis Bruģis teica: “Garšīga – kā no lauku kāzām, un cik man liels gabals!”

 
 




Septiņi labie darbi Jaunauces parkā

Jaunauces parks ir mūsu lepnums – 19. gadsimtā veidotajam parkam ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. Parku ikdienas apmeklē tūristi – gan nejauši garām braucēji, gan tie, kas speciāli gatavojušies šim apmeklējumam. Biedrība „Mēs – Jaunaucei” šovasar ir īstenojusi  kārtējo projektu „Septiņi labie darbi Jaunauces parkā”.
No septiņiem labajiem darbiem „Labiekārtošanas darba” rezultāts pils dienvidu terasē ir visredzamākais un efektīgākais. Terase ir skaista vieta, no kuras paveras brīnišķīgs skats uz parku, bet laika gaitā terasei zudušas romantiskās koka  nojumes, no skaistajām akmens vāzēm saglabājusies tikai viena, kāpņu pakāpieni apdrupuši un daudz citu laika zoba bojājumu. Jau pirms septiņiem gadiem arhitekte Dace Lukševica ir izstrādājusi terases rekonstrukcijas projektu, taču joprojām nav naudas tā īstenošanai. Šovasar tika īstenots pagaidu risinājums – uz tukšajiem podestiem zied puķes jaunajos keramikas podos, un verandas malas norobežo puķu kastes.
2008. gadā parkā tika uzstādīti 3 informatīvie stendi, kas laika gaitā bija izbalējuši, saplaisājuši, tagad tie ir atjaunoti. Šis darbs tika nosaukts par „Atjaunošanas darbu.” Stendā lasāmi arī īsi satura kopsavilkumi svešvalodās, tai skaitā ķīniešu valodā  un tūristi bieži apvaicājas, vai  kāds ķīnietis jau bijis. Pagaidām nav… Bet būs – šaubu nav.
Viens darbiņš tika nosaukts par „Glābšanas darbu”, un glābts tika dīķa kanāla krasts, jo to skārusi erozija. 2007. gadā tika veikta dīķa tīrīšana, diemžēl vairākās vietās tika izmanīts krasta slīpums, tie ir par stāvu un veidojas nogruvumi. Krasts tika stiprināts, nopinot lazdu klūgu žogu. Tas jau ir trešais krasta stiprinājums, krasta glābējs ir  Guntis Alsviķis, kurš pinumu darināšanas prasmi apguvis no sava tēva – pagastā zināma grozu pinēju.
„Susināšanas darba” rezultātā parkā vairs nav vietu, kur, apmeklētājiem staigājot, kājas jāslapina, jo tika ieraktas drenāžas caurules mitrajā teritorijā un viss liekais slapjums nonāk dīķī.
Viskomplicētākais darbs bija „Pļaušanas darbs”, jo jāpļauj bija parka dīķis. Astoņu gadu laikā ir sakuplojuši nevēlami ūdensaugi dīķa rietumu daļā. Sākumā bijām plānojuši nolaist ūdeni līdz 1.3 metriem un izpļaut ar parastajām izkaptīm, tomēr vienojāmies par citu metodi – ķēdes vilkšanu pa  dīķa dibenu, kā rezultātā augi tiek izrauti no grunts, tad savācami un izceļami krastā. Slapjš un piņķerīgs darbs. Bija cilvēki, kas ieteica ielaist rijīgas zivis  - amūrus, kas izēstu dīķaugus, bet tāds risinājums mums neder, jo amūri aprītu arī ūdensrozes, ko tik grūti ar vairākiem piegājieniem beidzot izdevies ieaudzēt dīķī.
  Plānotais „Parastais darbs” patiesībā nebija parasts, jo pašizsējas krūmu izzāģēšana parka rekonstrukcijas projekta autores Ilzes Māras Janelis vadībā bija smalks darbs – parka ainavas veidošana. No krūmu grupām tika izzāģēti liekie un bojātie krūmi, koriģēts to apjoms. Bagātīgie krūmaugi, milzīgās krūmu grupas ir īpaša parka vērtība, jo veido daudzveidīgu, dinamisku parka struktūru, interesantus skata punktus un bagātīgu krāsu klāstu visos gadalaikos. Sen esam izslimojuši krūmu iznīcināšanas  māniju, kas aizsākās pirms gadiem piecdesmit Latvijā, un bieži turpinās daudzviet arī mūsdienās, kad parkos un apstādījumos tiek nežēlīgi iznīcināti krūmi, atstājot tikai kokus. Beidzot ir sakuplojis pirms septiņiem gadiem atjaunotais lazdu dzīvžogs gar parka dienvidu malu, ko izcirta pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Vēl paies pāris gadu un putekļi no lielceļa vairs nenāks parkā. Parks būs ar dzīvžogiem noslēgta, īpaša pasaule klusuma, miera un skaistuma baudīšanai.
Visradošākais darbs bija „Mākslas darbs”. Jaunauces pils un parka skaistums tika iemūžināts sēpijas zīmējumos. Tā ir tehnika, ko jaunaucnieki apguva pirmo reizi. Uz radošo darbnīcu sanākušie bija nobijušies, vai spēs to apgūt. Nodarbību vadītāja Saldus mākslas skolas pasniedzēja Kristīne Ozola rada risinājumu  - vispirms gatavojām skices ar zīmuli, „špikojām” no paraugiem, tad ķērāmies pie sēpiju krītiņiem… Rezultāts mūs pārsteidza – bija labāk ka varējām cerēt!
Šie padarītie septiņi labie darbi ir viens posms nebeidzamu darbu ķēdē – gan turpinājums iesāktiem darbiem, gan sākums jauniem darbiem. Darāmo darbu saraksts sastādīts, un tas ir garš un daudzveidīgs. Ceram, ka nākamajā gadā atrisināsies viena gadiem samilzusi problēma – valsts nozīmes arhitektūras piemineklī Jaunauces parkā (7, 3 ha kopplatība) nav algots dārznieks ar atbilstošu atalgojumu, kas uzturētu kārtībā visu parka teritoriju, veicot visus ikdienas darbus. Tā būtu pašvaldības atbildība, savukārt biedrība „Mēs – Jaunaucei” turpinās piesaistīt naudu parka attīstībai ar projekta metodi – jārekonstruē pašreizējā augļu dārza teritorija, jāatjauno rotonda, arboristiem jānozāģē nokaltušie ozolu zari, jāatjauno spireju dzīvžogs pils priekšā, jādemontē vecā veikala noliktava un daudzi citi lieli darbi darāmi!
Parks ir izcila vērtība ne tikai Saldus novadam, bet visai Latvijai. Daudzu gadu garumā parkā padarītie darbi ir īstenoti ar dažādu fondu palīdzību. Šoreiz paldies „Cemex Iespēju fondam” un ceram arī uz turpmāku sadarbību!


Biedrības „Mēs – Jaunaucei”
valdes priekšsēdētāja
Inguna Balcere